Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrivskis. Foto no arhīva

KNAB pārbaudīs informāciju par kukuļa došanu Dombrovskim

109
(atjaunots 13:26 04.02.2016)
Spāņu žurnāls Interviu ir publicējis informāciju, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijas viceprezidents, Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrivskis ir saņēmis kukuli – vairākus miljonus eiro par solījumu, ka Latvija atzīs Katalonijas neatkarību. KNAB ir sācis šo ziņu pārbaudi.

RĪGA, 3.februāris — RIA Novosti. Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien ir sācis pārbaudīt informāciju par to, ka Latvijas bijušais premjerministrs, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis ir saņēmis kukuli vairāku miljonu eiro apmērā par atbalsta paušanu Katalonijas neatkarībai, žurnālistiem ziņoja KNAB preses sekretāre Laura Dūša.

"KNAB ir sācis šīs informācijas izvērtēšanu", — norādīja Dūša.

Spāņu žurnāls Interviu publicēja Dombrovska izteikumus 2013.gadā, kad viņš ieņēma Latvijas premjerministra posteni. Uz Katalonijas valdībai piederošās ziņu aģentūras Agencia Catalana de Noticies jautājumu par to, vai Latvija atzītu Katalonijas neatkarību, Dombrovskis atbildēja: "Teorētiski, ja process ir leģitīms, kāpēc ne?"

Žurnāls atsaucas uz politiķim tuviem avotiem un norāda, ka vienošanās par šo izteikumu un samaksu par to notikusi jau iepriekš. Pēc vairākus mēnešus ilga darba Spānijas policijas Izlūkošanas nodaļa ir secinājusi, ka tās avoti ir pietiekami uzticami, lai apgalvotu, ka summa, par kuru puses vienojušās, ir seši miljoni eiro, taču pieprasītais apjoms varētu sasniegt desmit miljonus eiro. Vienošanās tehnisko pusi esot izpildījusi Dombrovska uzticības persona – viņa padomniece Sandra Bukane.

Pats Valdis Dombrovskis komentāros radio Baltkom šo informāciju nosaucis par absurdu.

"Spāņu erotiskajā baumu žurnālā Interviu publicētie apgalvojumi ir absurdi un nepatiesi", — Dombrovskis skaidroja.

Eiropas Komisijas viceprezidents atzīmēja, ka viņam neesot ne jausmas par to, uz kāda pamata šī informācija varējusi parādīties.

109
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās

3
(atjaunots 13:48 01.12.2020)
Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta, paraugus ņems gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā ir paplašinātas iespējas veikt koronavīrusa testu, pakalpojumu sāk sniegt vēl viena medicīnas kompānija. Analīzes var nodot gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc savas iniciatīvas, vēsta LSM.

Medicīnas kompānija "MFD veselības grupa" sākusi veikt koronavīrusa infekcijas analīzes. Testi tiks veikti mobilajos punktos Rīgā: Rušonu ielā 15, Buļļu ielā 9, Zolitūdes ielā 34, Augusta Deglava ielā 14 un Brīvības ielā 75.

Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta. Paraugus ņems gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

Oktobra beigās Latvijā mainīja Covid-19 testēšanas kārtību – tagad, lai nodotu bezmaksas analīzes, ir jāsaņem ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums. Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores Santas Līviņas sacītā, šo soli nācies spert, lai atrisinātu rindu problēmu – daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nebija Covid-19 simptomu, vienalga vēlējās nodot analīzes.

Pirms tam Latvijā koronavīrusa testu par brīvu varēja veikt ikviens gribētājs, iepriekš piesakoties pa tālruni 8303.

3
Pēc temata
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Slimības lapu Latvijā var aizvērt, pat ja Covid-19 tests ir pozitīvs
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ

6
(atjaunots 00:47 01.12.2020)
Iepriekš militārās iestādes vadītājs uzstājās ar paziņojumiem saistībā ar Covid-19, ko var definēt kā paniskus; pēc Arta Pabrika domām, "šobrīd ir pēdējā iespēja ieviest kardinālus pasākumus".

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, paužot viedokli par Veselības ministrijas un tās vadītājas, "Attīstībai/Par!" partijas biedres Ilzes Viņķeles un Jaunās konservatīvās partijas locekles Ilgas Šuplinskas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, uzsvēra, ka ir gatavs piesaistīt zemessargus, ja būs nepieciešams. Izteiciena konteksts nozīmē, ka zemessargi patrulēs Latvijas pilsētu ielas.

"Fiziski nebūs iespējams izvietot resursus"

Taču Pabriks uzstājās ne jau tāpat vien, raksta BВ.lv, bet gan tieši pirms informatīvā paziņojuma "Par finanšu līdzekļu, kas piešķirti Aizsardzības ministrijai (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram) ar Ministru kabineta 2020. gada 27. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izlietojumu" izskatīšanas valdībā.

Valdība piešķīra Pabrikam veselus 45 734 760 eiro, "lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus". Pirmās oficiālās ārkārtējās situācijas laikā vien minētais Aizsardzības ministrijas centrs noslēdza 29 līgumus 33 588 174,30 eiro apmērā par masku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu iegādi, tai skaitā par "šo preču kvalitātes pārbaudēm". Latvija pat apmaksāja humanitārās kravas uz Sanmarīno, Itāliju, Spāniju un Gruziju!

Attiecībā uz bezmaksas piegādēm vietējiem iedzīvotājiem, saskaņā ar 14. maija valdības rīkojumu, tika iepirkti 400 000 masku, lai izdalītu tās maznodrošinātajiem. Protams, no debesīm nekas nav nokritis, un nodokļu maksātājiem "dāvana" izmaksāja 968 000 eiro. Tātad parasta higiēniskā 181. tipa maska izmaksāja 2,42 eiro! Vērts pievērst uzmanību tam, ka šodien 10 masku cena Rīgā sastāda 2,99 eiro (mazāk, nekā 30 eirocenti gabalā, ja ņem 10), savukārt vienu ir iespējams iegādāties par 50 eirocentiem.

Turklāt noskaidrojās, ka koordinācija starp resoriem ir bēdīga.

"Aizsardzības ministrija informē, ka no citām ministrijām vai iesaistītajām institūcijām nav saņēmusi ierosinājumus par iespējamās rīcības modeļiem. Tāpat sarunās ir noskaidrojies, ka nevienas iestādes rīcībā šobrīd nav tādas noliktavas, kuras būtu gan tehniski, gan apjoma ziņā atbilstošas tām paredzēto un jau šobrīd iegādāto epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu izvietošanai..."

Tāpat tika atklāts, ka centrālajā noliktavā, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, nepietiek vietas, kā dēļ "ir traucēti iekšējie loģistikas procesi – preču pieņemšana, izvietošana plauktu sistēmā, komplektācija un izsniegšana". "Secināms, ka pie šādiem apstākļiem fiziski nebūs iespējams izvietot resursus, ko plānots iegādāties…"

Bet viņi tik "liek un liek"

Savos paziņojumos medijiem Pabriks ar līdzjūtību runāja par pārpildītām slimnīcām, kā dēļ ir nepieciešams steidzīgi ieviest lokdaunu. Taču Aizsardzības ministrijas noliktavā pašlaik no 4318 palešu platformām 3036 aizņem karavīru kravas, savukārt 1100 tie ir līdzekļi, kas iegādāti cīņai ar pandēmiju.

Ar varonīgām personāla pūlēm atbrīvoja vēl 700 vietas, tomēr šeit piezogas klāt jauna nelaime – maskām un visam pārējam ir derīguma termiņš.

"Pirmais derīguma termiņš vienai preču kategorijai beidzas 2021. gada oktobrī, bet lielākajai daļai preču – 2022. gada maijā – jūnijā, līdz ar to nepieciešams izlemt, pie kā glabāšanā minētās preces atradīsies, lai šī persona spētu savlaicīgi veikt visas nepieciešamās darbības ar preču nomaiņu."

Kopumā ir skaidrs, ka ar prečziņiem militārajā iestādē iet ne visai labi – taču masku uzglabāšanas ziņā Aizsardzības ministrija jau šobrīd lūdz rezervēt tai 2021.-2023. gadam 761 730 eiro. Tāpat lūdz papildus pieņemt darbā sešus darbiniekus, turklāt viens no viņiem būs projekta vadītājs (11. mēnešalgu grupa), otrais – juriskonsults (10. grupa). Trīs gadiem izmaksas jaunajam personālam sastādīs 385 356 eiro.

Ministra Arta Pabrika un valsts sekretāra Jāņa Garisona apstiprinātajā dokumentā tiek uzstādīts tiešs jautājums: karavīriem ir nepieciešamas naudas investīcijas, lai "būtiski nesamazinātu vai pat neparalizētu savu funkcionalitāti apgādes jomā aizsardzības nozarē…" Bet, varbūt, NATO palīdzēs?

6
Tagi:
nauda, Artis Pabriks, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Krievijas viedokli ignorēt ir neiespējami: Pabriks sūdzas par grūtībām ar vienotību ES
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari