Policija un bēgļi. Foto no arhīva

Maskava un Oslo apspriedīs, ko darīt ar negodprātīgajiem migrantiem

53
(atjaunots 13:11 04.02.2016)
Norvēģijas varas iestādes ziņo, ka lielākā daļa bēgļu, kas ieradušies pie viņiem no Murmanskas apgabala, patvērumu nesaņems. Pašlaik Norvēģija jau ir sākusi sūtīt šos cilvēkus atpakaļ pāri robežai, savukārt Krievija nevēlas uzņemt cilvēkus, kas melojuši par iemesliem, kuru dēļ ieradušies valstī.

RĪGA, 3.feb — Sputnik. Ziņu aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz publikāciju avīzē "Kommersant" ziņo, ka trešdien notiks konsultācijas jautājumā par Krievijas vīzas saņēmušo migrantu atgriešanos Krievijā no Norvēģijas. Konsultācijās piedalīsies abu valstu ĀM pārstāvji.

"Norvēģija uzskata, Krievija ir droša valsts, tāpēc patvēruma meklētājus ir iespējams sūtīt atpakaļ uz KF, ja viņi ir ieradušies Norvēģijā no Krievijas," – preses izdevumam pastāstīja Norvēģijas sūtnis Krievijā Leidulfs Namtveds.

Norvēģija uzskata, ka Krievijai ir jāuzņem atpakaļ gan tie bēgļi, kam ir vīza un uzturēšanās atļauja, gan arī tie, kam izsniegta vienreizējā vīza, pat tad, ja tās termiņš ir beidzies, jo Norvēģijas, tātad arī Šengenas zonas robežu viņi ir šķērsojuši nelegāli.

"Vienreizējā vīza ir pietiekams pamats viņu atgriešanai," – paskaidroja Namtveds.

Runa ir par pieciem tūkstošiem migrantu, kuri pagājušajā gadā šķērsojuši Krievijas-Norvēģijas robežu, meklējot patvērumu Norvēģijā. Lielākoties tie ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu – Sīrijas, Afganistānas un Irākas iedzīvotāji. Lielākajai daļai migrantu bija vienreizējās vai tranzīta vīzas, ko viņi ir izmantojuši, iebraucot Krievijas teritorijā un pametot to.

Bēgļi. Foto no arhīva
© AFP 2019 / DIMITAR DILKOFF

Pagājušā gada rudenī no Murmanskas apgabala uz kaimiņvalstīm – Norvēģiju un Somiju ir devušies aptuveni 10 tūkstoši Āzijas un Āfrikas valstu iedzīvotāji, kas pretendē uz bēgļa statusu. Norvēģijas varas iestādes paziņoja, ka lielākā daļa iebraucēju patvērumu šajā valstī nesaņems, jo viņi ir ieradušies no drošām valstīm, ir saņēmuši Krievijas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, tātad viņiem ir jāpaliek Krievijā. Janvārī Norvēģija uzsāka bēgļu deportāciju atpakaļ uz Krieviju – tika nosūtīts pirmais autobuss ar 13 nesekmīgiem patvēruma meklētājiem. Pēc tam izraidīšanas process tika apturēts – Norvēģijas un Krievijas puses darbības nebija saskaņotas.

KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava neplāno uzņemt personas, kas melojušas jautājumā par Krievijas apmeklējuma mērķiem.

"Runa ir par cilvēkiem, kuri Krievijā ieradās ar mērķi strādāt vai apmeklēt radus. Nekur nav norādīts, ka viņu mērķis ir Norvēģija. Tātad šie cilvēki ir snieguši melīgas ziņas jautājumā par to, kāpēc viņi ieradušies Krievijā. Tādus cilvēkus mēs uzņemt nevēlamies. Viņi ir pārkāpuši mūsu likumus, tāpēc ar Norvēģijas varas iestādēm mēs esam vienojušies par pauzi, lai varam izstrādāt algoritmu, kas ļaus atrisināt šo problēmu, neaizskarot ne KF, ne arī Norvēģijas intereses," – Lavrovs teica lielā preses konferencē.

"Starp KF un Norvēģiju ir noslēgta vienošanās par migrantu atgriešanu, un mūsu Federālais migrācijas dienests ar norvēģu kolēģiem apspriež iespēju ātri izstrādāt šīs vienošanās papildinājumus, kas ļaus risināt šādu ļaunprātīgu ceļotāju radītās problēmas," – ministrs piezīmēja.

Kaimiņu attiecības

Latvijā pirmie bēgļi ieradīsies tikai februārī, taču jau pagājušajā gadā varas iestādes pieņēma lēmumu nostiprināt robežu ar Krieviju.

"Latvijas robežsardze pieņēma lēmumu par Latvijas-Krievijas robežas nostiprināšanu. Tā ietvaros paredzēts izveidot 12 metrus platu joslu gar robežu (270 km). Tiek apspriests arī jautājums par to, kādos iecirkņos būtu jāceļ žogs," – augustā norādīja valsts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Decembrī Latvijas puse uzbūvēja pirmos desmit nožogojuma kilometrus uz robežas ar Krieviju – "visbīstamākajās" vietās.

Pēc varas iestāžu domām, žogs ir vajadzīgs, lai ierobežotu kontrabandistu un nelegālo migrantu iespējas, kuri pūlas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. 2016.gadā valsts robežas nostiprināšanai atvēlēti 2,2 miljoni eiro, bet līdz 2019.gadam šim nolūkam tiks veltīti 17 miljoni eiro.

 

53
Pēc temata
Straujuma: bēgļi nevēlas doties uz Latviju
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

10
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

10
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

8
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

8
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību