Policija un bēgļi. Foto no arhīva

Maskava un Oslo apspriedīs, ko darīt ar negodprātīgajiem migrantiem

53
(atjaunots 13:11 04.02.2016)
Norvēģijas varas iestādes ziņo, ka lielākā daļa bēgļu, kas ieradušies pie viņiem no Murmanskas apgabala, patvērumu nesaņems. Pašlaik Norvēģija jau ir sākusi sūtīt šos cilvēkus atpakaļ pāri robežai, savukārt Krievija nevēlas uzņemt cilvēkus, kas melojuši par iemesliem, kuru dēļ ieradušies valstī.

RĪGA, 3.feb — Sputnik. Ziņu aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz publikāciju avīzē "Kommersant" ziņo, ka trešdien notiks konsultācijas jautājumā par Krievijas vīzas saņēmušo migrantu atgriešanos Krievijā no Norvēģijas. Konsultācijās piedalīsies abu valstu ĀM pārstāvji.

"Norvēģija uzskata, Krievija ir droša valsts, tāpēc patvēruma meklētājus ir iespējams sūtīt atpakaļ uz KF, ja viņi ir ieradušies Norvēģijā no Krievijas," – preses izdevumam pastāstīja Norvēģijas sūtnis Krievijā Leidulfs Namtveds.

Norvēģija uzskata, ka Krievijai ir jāuzņem atpakaļ gan tie bēgļi, kam ir vīza un uzturēšanās atļauja, gan arī tie, kam izsniegta vienreizējā vīza, pat tad, ja tās termiņš ir beidzies, jo Norvēģijas, tātad arī Šengenas zonas robežu viņi ir šķērsojuši nelegāli.

"Vienreizējā vīza ir pietiekams pamats viņu atgriešanai," – paskaidroja Namtveds.

Runa ir par pieciem tūkstošiem migrantu, kuri pagājušajā gadā šķērsojuši Krievijas-Norvēģijas robežu, meklējot patvērumu Norvēģijā. Lielākoties tie ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu – Sīrijas, Afganistānas un Irākas iedzīvotāji. Lielākajai daļai migrantu bija vienreizējās vai tranzīta vīzas, ko viņi ir izmantojuši, iebraucot Krievijas teritorijā un pametot to.

Bēgļi. Foto no arhīva
© AFP 2019 / DIMITAR DILKOFF

Pagājušā gada rudenī no Murmanskas apgabala uz kaimiņvalstīm – Norvēģiju un Somiju ir devušies aptuveni 10 tūkstoši Āzijas un Āfrikas valstu iedzīvotāji, kas pretendē uz bēgļa statusu. Norvēģijas varas iestādes paziņoja, ka lielākā daļa iebraucēju patvērumu šajā valstī nesaņems, jo viņi ir ieradušies no drošām valstīm, ir saņēmuši Krievijas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, tātad viņiem ir jāpaliek Krievijā. Janvārī Norvēģija uzsāka bēgļu deportāciju atpakaļ uz Krieviju – tika nosūtīts pirmais autobuss ar 13 nesekmīgiem patvēruma meklētājiem. Pēc tam izraidīšanas process tika apturēts – Norvēģijas un Krievijas puses darbības nebija saskaņotas.

KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava neplāno uzņemt personas, kas melojušas jautājumā par Krievijas apmeklējuma mērķiem.

"Runa ir par cilvēkiem, kuri Krievijā ieradās ar mērķi strādāt vai apmeklēt radus. Nekur nav norādīts, ka viņu mērķis ir Norvēģija. Tātad šie cilvēki ir snieguši melīgas ziņas jautājumā par to, kāpēc viņi ieradušies Krievijā. Tādus cilvēkus mēs uzņemt nevēlamies. Viņi ir pārkāpuši mūsu likumus, tāpēc ar Norvēģijas varas iestādēm mēs esam vienojušies par pauzi, lai varam izstrādāt algoritmu, kas ļaus atrisināt šo problēmu, neaizskarot ne KF, ne arī Norvēģijas intereses," – Lavrovs teica lielā preses konferencē.

"Starp KF un Norvēģiju ir noslēgta vienošanās par migrantu atgriešanu, un mūsu Federālais migrācijas dienests ar norvēģu kolēģiem apspriež iespēju ātri izstrādāt šīs vienošanās papildinājumus, kas ļaus risināt šādu ļaunprātīgu ceļotāju radītās problēmas," – ministrs piezīmēja.

Kaimiņu attiecības

Latvijā pirmie bēgļi ieradīsies tikai februārī, taču jau pagājušajā gadā varas iestādes pieņēma lēmumu nostiprināt robežu ar Krieviju.

"Latvijas robežsardze pieņēma lēmumu par Latvijas-Krievijas robežas nostiprināšanu. Tā ietvaros paredzēts izveidot 12 metrus platu joslu gar robežu (270 km). Tiek apspriests arī jautājums par to, kādos iecirkņos būtu jāceļ žogs," – augustā norādīja valsts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Decembrī Latvijas puse uzbūvēja pirmos desmit nožogojuma kilometrus uz robežas ar Krieviju – "visbīstamākajās" vietās.

Pēc varas iestāžu domām, žogs ir vajadzīgs, lai ierobežotu kontrabandistu un nelegālo migrantu iespējas, kuri pūlas iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. 2016.gadā valsts robežas nostiprināšanai atvēlēti 2,2 miljoni eiro, bet līdz 2019.gadam šim nolūkam tiks veltīti 17 miljoni eiro.

 

53
Pēc temata
Straujuma: bēgļi nevēlas doties uz Latviju
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

7
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

7
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

13
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

13
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Viļņas panorāma, foto no arhīva

KF Rūpniecības un tirdzniecības ministrija plāno likvidēt pārstāvniecību Lietuvā

0
(atjaunots 00:17 18.09.2020)
Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, uzskata eksperts.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija ierosinājusi likvidēt tirdzniecības pārstāvniecības Ukrainā un Lietuvā, vēsta RIA Novosti.

Pie tam ārvalstu sarakstu, kurās izveidotas tirdzniecības pārstāvniecības, papildinās Saūda Arābija – valdība jau augustā devusi rīkojumu atvērt attiecīgo struktūru Rijādā.

Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomisko pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Ekonomikas kontekstā tirdzniecības pārstāvniecības ir nepieciešamas, lai paplašinātu tirdzniecību un sniegtu atbalstu biznesam kontaktu veidošanā. To likvidācija parasti notiek, kad šī darbība nenoved pie vērā ņemamiem pozitīviem rezultātiem. Ar Lietuvu un Ukrainu tamlīdzīgu problēmu nav, un, tā kā šo valstu attieksme pret Krieviju, maigi izsakoties, nav gluži adekvāta, - tas saistīts ar to naidīgo politiku," paskaidroja Bažans.

Krievijas tirdzniecības pārstāvniecība Lietuvā bija pēdējā pilnvērtīgā pārstāvniecība Baltijas valstīs. Februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs informēja, ka tiek organizācijas darbība tiek apturēta, paskaidrojot, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tās atbalsts nav vajadzīgs. Šobrīd Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības strādā 58 valstīs.

0
Tagi:
Lietuva, Latvija, tirdzniecība, ekonomika
Pēc temata
Lavrovs: ES zaudējusi Krievijas galvenā tirdzniecības partnera vietu
Tās nav šprotes: uz kā tagad balstās Latvijas un Krievijas tirdzniecība