Starpkontinentālā ballistiskā raķete. Foto no arhīva

BBC šovs: Trešais pasaules karš sāksies Latgales dēļ

1054
(atjaunots 09:50 03.02.2016)
Britu televīzijas un radio korporācija BBC laiž klajā jaunu šovu "Trešais pasaules karš: komandpunktā". Šovā tiek izskatīts Krievijas iebrukums Latvijā un kodolieroču sprādzieni Baltijas valstīs.

RĪGA — 2.feb, Sputnik. Avīze Daily Mail publicē rakstu par jauno BBC raidījumu. Tā ir militāra konflikta simulācija, kura ietvaros Krievija iebrūk Latvijā, precīzāk sakot, tās austrumu daļā — Latgalē.

Šovam veltītajā BBC tīmekļa vietnē teikts: "Komandpunkts, ko veido bijušie vadošie Lielbritānijas stratēģi un diplomāti pulcējas karaspēlē. Tas ir hipotētisks "karstais karš" Austrumeiropā ar kaut ko absolūti neiedomājamu – kodolieroču pielietojumu."

Atbilstoši scenārijam Krievija iebrūk Latvijā, lai atbalstītu prokremliskos separātistus, kas sagrābuši vairāk nekā 20 pierobežas pilsētas. Saskaņā ar scenāriju, Lielbritānija un ASV nolemj palīdzēt Latvijai un padzīt krievu karaspēkus no valsts teritorijas, kamēr NATO vēl tikai mēģina izlemt, kā rīkoties. Krievija sāk kodoluzbrukumu un iznīcina 1200 britu kareivjus un jūrniekus.

Lielbritānija kodolieročus pielietot atsakās, taču šo soli sper ASV, lai palīdzētu NATO atjaunot kontroli Latgalē. Tā sākas Trešais pasaules karš.

"Pēc tam, kad Krievija ielauzās NATO teritorijā, krīzes eskalācija apdraudēja Lielbritānijas pastāvēšanu," – teikts avīzē.

"Tagad, kad atombumbas sprādziens Londonā ir neizbēgams, armijas komandieriem un valstsvīriem Vaitholas bunkerī nāksies pieņemt lēmumu par to, vai izdarīt atbildes triecienu. Taču viņi nolemj – nē. Šis rezultāts liek uzdot satraucošus jautājumus, tostarp arī par patreizējo situāciju, jo pašlaik valdība plāno iztērēt 100 miljardus sterliņu mārciņu militārajām vajadzībām," — Daily Mail velk paralēles ar mūsdienām.

Modelējamās situāciju kulmināciju avīze dēvē par šausminošu, un pieeju slepenajai karaspēlei, ko izdevies iegūt BBC, uzskata par unikālu.

Sputnik Latvija arī nolēma piedalīties britu projektā un vērsās pie ekspertiem ar jautājumu par to, kādas ir viņu domas par šāda scenārija realitāti.

Aleksandrs Hramčihins, krievu politologs un militārais eksperts:

— Acīmredzot, Latvijā šāds scenārijs tiek izskatīts nopietni. Kā militārais eksperts es uzskatu, ka šāda notikumu attīstība nav iespējama. Tiesa, militārā ekspertīze ar manu viedokli nav saistīta – šis sižets vairāk pieder pie informatīvā kara vai pie Lielbritānijas iekšpolitikas un mūsdienu mēdiju sfēras. Cik zinu, nekas tamlīdzīgs Krievijas un NATO attiecībās nav noticis. Kāds būs šīsdienas cīņas noslēgums? Man šķiet, tā nekad nebeigsies. Tā ir mūžīga.

Ivans Ribakovs, Saeimas deputāts no Latgales:

— Šī nav pirmā reize. NATO militāro apmācību laikā Latvija reiz jau tika pārdēvēta par Amberland, Latgale – par Latgalu, kad mūspusē tika izspēlēts Donbasa scenārijs. Dažs labs domā, ka pie mums dzīvo ļoti neuzticami cilvēki. Strādāju deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu, un uzskatu: kaimiņus neizvēlas, ar viņiem būtu vēlams sadzīvot un izvairīties no izteikumiem, kas var aizvainot pat netieši. Tamlīdzīgu notikumu attīstību es nevēlos redzēt pat teorētiski. Nevajag spēlēt tādas spēles, pat ne virtuālās un datorspēles.

Šovs "Trešais pasaules karš: komandpunktā" tiks pārraidīts trešdien, 3.februārī, BBC2 kanālā pl.23:00 pēc Latvijas laika (21:00 pēc Grīnvičas).

1054
Temats:
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

4
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

4
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

9
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

9
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija