Uzbekistānas karogs. Foto no arhīva

Latvija palīdzēs Uzbekistānai tīro tehnoloģiju jomā

34
(atjaunots 10:19 09.02.2016)
Latvija nodos Centrālās Āzijas republikai ražošanas uzņēmumumu monitoringa un gaisa attīrīšanas sistēmu izmantošanas jomā uzkrāto pieredzi, kā arī organisko virsmaktīvo vielu ražošanas jaunās tehnoloģijas.

RĪGA, 2.feb — Sputnik. Latvija plāno paplašināt sadarbību ar Uzbekistānu ekoloģiski nekaitīgo tehnoloģiju un apkārtējās vides aizsardzības jautājumos, ziņo Sputnik Uzbekistan.

Latvija ir gatava ieguldīt līdzekļus un nodot Uzbekistānai ražošanas uzņēmumumu monitoringa un gaisa attīrīšanas sistēmu izmantošanas jomā uzkrāto pieredzi, ziņo informācijas avots Baltijas valsts diplomātiskajā pārstāvniecībā. Saskaņā ar viņa vārdiem, Latvija piedāvā arī jaunas organisko virsmaktīvo vielu ražošanas tehnoloģijas un to izmantošanu Uzbekistānas apstākļos. Šī informācija var nodrošināt būtiskas priekšrocības no apkārtējās vides aizsardzības viedokļa.

"Iespējams apgalvot, ka pašlaik mūsu sadarbība šajā sfērā būtiski paplašinās – tāds ir mūsu savstarpēji izdevīgo attiecību rezultāts. Pagājušajā gadā esam realizējuši vairākus ar tīrajām tehnoloģijām, apkārtējo vidi un enerģijas ekonomiju saistītus projektus," – atzīmēja avots.

Viņš paskaidroja, ka no Latvijas viedokļa tas ir izdevīgs kapitālieguldījums, tāpat kā iespēja stabilizēt divpusējo preču apgrozījumu, kas pagājušajā gadā – krīzes un starptautisko sankciju rezultātā samazinājās apmēram par 20%.

Liela nozīme divpusējo partnerattiecību potenciāla izaugsmē bija tam, ka Latvija ieņēma Eiropas Savienības priekšsēdētāja posteni.

Pašlaik Latvijas Vides risinājumu institūts un Uzbekistānas Valsts dabas komisija ir parakstījuši memorandu par savstarpēju sapratni. Latvija ir trešais Uzbekistānas tirdzniecības partneris Eiropā. Pagājušā gada novembrī puses organizēja kārtējo Uzbekistānas-Latvijas starpvalstu komisijas sēdi, kuras ietvaros tika apspriesti arī apkārtējās vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumi.

34
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

14
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

14
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus