Āboli. Foto no arhīva

Skolēni vēl trīs nedēļas bez maksas varēs grauzt burkānus un ābolus

72
(atjaunots 10:20 09.02.2016)
Programma "Augļi skolai" pagarināta līdz 27 .februārim; Latvijā audzēti augļi un dārzeņi, iegaršojās visu klašu skolēniem.

 

RĪGA — 1.feb, Sputnik. Līdz 27.februārim, starpbrīžos, Latvijas skolu audzēkņi varēs grauzt bezmaksas burkānus, ābolus un našķēties ar dzērvenēm. Programma "Augļi skolai", vēsta Latvijas Radio, tiks pagarināta uz trim nedēļām.

Programmas "Augļi skolai" ietvāros, skolas trīs reizes nedēļā saņem ābolus, bumbierus, dzērvenes, bietes, kāpostus, kolrābjus, ķirbjus un citus dārzeņus. Pērnā gadā visvairāk skolēni iecienījuši ābolus un burkānus.

Dārzeņiem un augļiem, kas tiek iegādāti uz mācību iestādēm, jābūt audzētiem un ir marķētiem atbilstoši prasībām bērnu pārtikai. Tā kā attālumam no vietas, kur tos saražoja, līdz skolai, nedrīkst pārsniegt 300 kilometrus,  visi tie ir — vietējo fermeru darba augļi.

Programmas darbības pirmajā gadā — 2010.-2011. mācību gadā, tajā piedalījās 63% skolu Latvijā, bet pērn — jau 91%. Kopā 2015. gadā bērni saņēma 13 591 824 augļu un dārzeņu porcijas. Šogad, pastāstīja Olga Ziņkovska — Lauku atbalsta dienesta tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore, programma pagarināta, lai bērni varētu ilgāk saņemt viņiem vajadzīgos vitamīnus svaigā veidā.

"Mēs ceram, ka šajā mācību gadā sasniegsim vismaz pērn līmeni, kad programmā piedalījās vairāk nekā 700 skolas," — norāda Ziņkovska.

Programma startēja 2. novembrī, bija paredzēts, ka tā beigsies 5.februārī. Pēc Olgas Zeņkovskas teiktā, nenāksies meklēt papildus finansējuma avotus — 90% izmaksu, kas saistīti ar programmas "Augļi skolai" īstenošanu finansē Eiropas Savienība, 10% nodrošina dalībvalsts.

Latvijā no mācību gada sākuma darbojas arī programma "Skolas Piens" — tās ietvaros ikviens skolēns var bez maksas saņemt glāzi piena vai citus piena produktus. Šajā mācību gadā programmā piedalās 1022 izglītības iestādes, paredzams, ka bērni saņems 3327 tonnas piena produktu.

 

72
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

8
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%

Pasažieriem liedz ierasties Rīgā bez negatīva Covid-19 testa

8
(atjaunots 13:26 26.01.2021)
Kopš 15. janvāra, lai iekļūtu Latvijā, ir jāuzrāda negatīvs PĶR tests, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms izlidošanas.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Pagājušajā nedēļā, negatīva Covid-19 testa neesamības dēļ 24 pasažieriem tika atteikts lidot uz Rīgu, raksta Jauns.lv, atsaucoties uz Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītāju Aivi Vincevu. Atgādinām, ka tests ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā.

Tāpat Viņcevs atzīmēja, ka CAA iepriekš brīdināja pārvadātājus par nepieciešamību pasažieriem uzrādīt izziņu par polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa veikšanu. Turklāt lidosta informēja pārvadātājus par nepieciešamību pirms iekāpšanas pārbaudīt, vai pasažieriem ir negatīvs konkrētā testa veids.

Tiem pasažieriem, kuri pēdējo triju mēnešu laikā pārslimojuši ar koronavīrusa infekciju, jāsaņem no ārsta izziņa, ka tie vairs nav infekciozi.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Iepriekš Sputnik rakstīja, ka kopš 15. janvāra Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas robežās, kā arī Šveicē un Lielbritānijā ir atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autobusiem un dzelzceļu. Tomēr katram ieceļotājam Latvijā būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Tests jāveic ne vēlāk kā 72 stundas pirms robežas šķērsošanas brīža.

Latvijas slimību profilakses un kontroles centrs pagājušās nedēļas nogalē atjauninājis valstu sarakstu, ierodoties no kurām jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Kopš 23. janvāra obligātā pašizolācija ir nepieciešama pēc visu Eiropas Savienības valstu apmeklējuma, izņemot Vatikānu. Tā ir vienīgā ES valsts, kur Covid-19 saslimstības slieksnis nepārsniedz 50 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Valstu vidū, kuras neietilpst Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, pašizolācija nav nepieciešama pēc atgriešanās no Dienvidkorejas, Ruandas, Jaunzēlandes, Taizemes, Singapūras un Austrālijas.

Pašizolācija ir nepieciešama pēc atgriešanās no Lielbritānijas. Tāpat būs jāsēž mājās pēc Japānas apmeklējuma.

8
Tagi:
koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

0
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

0
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju