Официальное открытие строительных работ Центрального узла Rail Baltica в Риге

Baltijas jūras krāsās: izskatīsies Rail Baltica vilcieni

33
(atjaunots 17:06 28.04.2021)
Zila jūra, dzeltena saule, baltas smiltis – Rail Baltica vilcieni pasažieriem atgādinās Baltijas jūru.

RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Kopuzņēmums "RB Rail" publicējis ātrvilcienu koncepciju, kuri kursēs pa topošo dzelzceļu Rail Baltica.

Eiropas Savienībā 2021.gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi popularizēt vilcienu kā drošu un ekoloģiski nekaitīgu transporta līdzekli gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem

Rail Baltica būvdarbu noslēgumā Baltijas valstis ar pārējo Eiropu savienos pirmais pilnībā elektrificētais vilciens.

"Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu," stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un padomes loceklis Agnis Driksna. "Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu."

Vilciena koncepcijai iedvesmu dāvājis elements, kas apvieno visas trīs Baltijas valstis, - Baltijas jūra. Vilciena modeļa krāsu gammā atainojas saule, jūra un smiltis.

Vilcienu veidos 8 vagoni, katrā – 70 vietas. Vilcienos būs nodrošināta bezvadu piekļuve internetam, USB porti, uzlādes punkti un ekrāni ar pašreizējo informāciju par braucienu.

Pirmās klases vagoni, tāpat kā lidmašīnās, nodrošinās pasažieriem lielāku komforta līmeni. Piemēram, paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem.

Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem.

Martā kļuva zināms, ka Rail Baltica projektētāji vienojušies par reģionālo pieturvietu vienotu vizuālo arhitektonisko izpildījumu. Latvijā plānotas 16 pieturas, Igaunijā – 12, Lietuvā – 10.

Lai ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumti un grunts ap kokiem Latvijā būs tumšsarkani, Igaunijā – zili, Lietuvā - zaļi.

33
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvade, foto no arhīva

Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro

48
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.

Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.

Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.

"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.

Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.

Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.

Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".

"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

48
Tagi:
Lietuva, elektroenerģija
Pēc temata
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

60
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

60
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

0
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

0
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT