Klaipēdas osta

Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem

87
(atjaunots 10:02 01.04.2021)
Baltkrievu kravas Klaipēdas ostā veido trešdaļu no kopējā kravu apjoma, gadījumā ja tās tik atdotas Krievijai, Lietuvai nāksies meklēt alternatīvas.

RĪGA, 1. aprīlis - Sputnik. Ja 8-10 milj. tonnu Baltkrievijas minerālmēslu aizies uz Ustjlugas ostu, tās kļūs par lielu izaicinājumu Klaipēdai, paziņoja Klaipēdas Jūras ostas direkcijas vadītājs Alģis Lataks, vēsta Obzor.lt.

Iepriekš Rosmorrečflot vadītājs Andrejs Lavriščevs ziņoja, ka tiek apspriests jautājums par termināļa būvniecību Ustjlugā baltkrievu minerālmēslu tranzītam.

"Protams, ja Ustjlugā uzbūvētais minerālo mēslojumu pārkraušanas termināls būs paredzēts kravai, ko patlaban pārkrauj caur Klaipēdas ostu, zaudējumi būs lieli. Pārkrauto baltkrievu kravu apjoms Klaipēdā sastāda aptuveni trešdaļu no kopējā tranzīta, bet pamatdaļa ir beramkravas, kas droši vien var tikt pārkrautas Ustjlugas ostā," komentēja situāciju Klaipēdas jūras ostas direkcijas vadītājs Alģis Lataks.

Pēc viņa domām, minerālmēslu tranzīts caur Ustjlugu baltkrieviem izmaksās dārgāk.

"Jāņem vērā, ka šis terminālis atrodas tālu, ekonomiski tas būs pilnīgi neizdevīgi, dzelzceļam jāsaņem dotācijas un tā tālāk. Taču par to jau kādu laiku tiek runāts," piebilda Lataks.

Viņš vērsa uzmanību, ka Krievija jau kādu laiku plāno pārkraut savas un citu valstu kravas caur pašmāju termināļiem, un Krievijas kravu apjomi Klaipēdā samazinās. 2000. gadā lielākā daļa kravu Klaipēdas ostā bija no Krievijas, īpaši metāli, taču ar laiku to apjomi samazinājās, un to vietā parādījās citi. Ja baltkrievu minerālmēslu tranzīts aizies uz Krieviju, Klaipēdai arī būs jāmeklē alternatīvas.

Krievija un Baltkrievija februāra vidū parakstīja starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Tā noslēgta uz trim gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

Dokuments paredz, ka minimālos garantētos apjomus puses saskaņo kārtējam gadam ne vēlāk kā iepriekšējā gada novembrī. 2021. gadā saskaņots apjoms 2 miljonu tonnu apmērā.

Triju gadu laikā plānots nogādāt 2,9 milj. tonnu mazuta no Moziras NPR un 0,96 milj. tonnu naftas produktu eļļu no Novopolockas NPR caur Sanktpēterburga ostu. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Moziras NPR un 0,4 milj. tonnu solāreļļas no Moziras NPR un 1,3 milj. tonnu – no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus nogādās dzelzceļš.

Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar kravu tranzīta izmaksām caur Baltijas ostām.

Baltkrievija ir gatava izvērtēt termināļa būvdarbus Ļeņingradas apgabalā par līdzekļiem, kas ietaupīti no Krievijas piešķirtā kredīta BelAES būvdarbiem, teica Lukašenko, tiekoties ar reģiona gubernatoru Aleksandru Drozdenko. Savukārt gubernators uzskata, ka Baltkrievija varētu iesaistīties projektos, kas reģionā jau tiek īstenoti, piemēram, Ustjlugas ostā.

87
Tagi:
kravas, osta, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku
Kaļiņingradas apgabala gubernators deva padomi Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Traktors, foto no arhīva

Igauņu zemkopjus lūdz ierakt laukā baltas apakšbikses

42
(atjaunots 00:34 11.04.2021)
Apakšveļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vieta. Pēc diviem mēnešiem tā atkal jāizrok un jāpaskatās, par ko tā pārvērtusies.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Igaunijas zemkopjiem iesaka ierakt laukā kokvilnas apakšbikses augsnes stāvokļa pārbaudes kampaņas ietvaros, raksta ERR.

"Kampaņas mērķis – pārbaudīt augsnes stāvokli ar vienkāršu un aizraujošu paņēmienu, - paskaidroja kampaņas iniciators Pijbe Vahers. – Izsniedzām zemkopjiem 100% kokvilnas apakšbikses, kas jāierok zemē un jāatstāj uz 8-10 nedēļām. Pēc tam tās atkal piesardzīgi jāizrok un jāpaskatās, cik lielā mērā tās sadalījušās."

Tas nav igauņu know-how – Kanādas Augsnes saglabāšanas padome ik gadus aprīļa trešajā nedēļā aicina zemkopjus ierakt zemē baltas kokvilnas apakšbikses un pastāstīt par to sociālajos tīklos ar tēmturi #SoilYourUndies (nosmērē savas apakšbikses). Veļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vietu, kur tā ierakta. Divus mēnešus vēlāk tā atkal jāatrok un jāpārbauda tās stāvoklis. Jo sliktāks tas ir, jo labāka ir augsne jūsu laukā.

"Zemkopjus aicina izmantot organiskos mēslojumus (mēslus un kompostu), ar kuru palīdzību iespējams uzlabot organisko vielu saturu augsnē. Arī siderātus – jo vairāk biomasas aug augsnē, jo vairāk ir zaļās un sakņu masas, no kā rodas augsnes organiskā viela," piebilda Pijbe Vahers.

Savukārt britu augsnes konsultants Saimons Boutons atgādina – vienā tējkarotē zemes ir vairāk mikrobu nekā cilvēku uz planētas.
"Pārtikas drošības labad, kā arī zemkopju interesēs ir rūpēties par zemi, censties to uzlabot un nodot nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī, nekā tas ir pašlaik," teica Boutons.

42
Tagi:
lauksaimniecība, Igaunija

Pamēģiniet dzīvot bez BRELL: Baltkrievija atslēdza no padeves Lietuvu

135
(atjaunots 17:15 09.04.2021)
Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija veica energosistēmas izmēģinājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu ieplānoto atslēgšanu no kopējā tīkla BRELL, vēsta Sputnik Meedia.

Elektrība no Baltkrievijas netika saņemta aptuveni diennakti

Enerģētiķi informēja, ka testēšanas gaitā uz diennakti bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Tiek novērots energosistēmas darbs, pēc tam līnijas tiks ieslēgtas. Atzīmēts, ka darbā ievērotas visas drošības tehnikas prasības.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

"Izmēģinājumi notiek ar mērķi pārbaudīt Baltkrievijas energosistēmas darbību, ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu plānoto atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka, kas apvieno Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu," paskaidroja EM pārstāvji.

Resors atzīmēja, ka līdzīgi izmēģinājumi, kuru gaitā notiks darbs ar BRELL valstu sistēmas operatoriem saskaņotās programmas ietvaros, ieplānoti 11. aprīlī.

2019. gada vasarā Igaunija, Latvija, Lietuva un ES parakstīja vienošanos par nacionālo enerģētikas sistēmu atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmām.

Atslēgšanās no BRELL mazinās izvēles iespējas

Iepriekš vēstīts, ka Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas var nopietni skart elektroenerģijas patērētājus Baltijā.

Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Kondratjevs konstatēja, ka elektrības imports no Krievijas un Baltkrievijas patlaban trim Baltijas valstīm ir savdabīgs apdrošināšanās mehānisms, ko tās zaudēs, atslēdzoties no BRELL.

"Cenas šajā tirgū ne tikai ir stabili zemākas nekā Ziemeļeiropas tirgū, bet arī mainās visai vāji, ir prognozējamas. Baltija zaudē iespēju izvēlēties piegādātāju ar zemāko elektroenerģijas cenu, zaudē saprotamu un prognozējamu cenu," precizēja Kondratjevs.

Eksperts brīdina: Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas piemērs, kur cenu lēcienus iedzīvotāji uztver mierīgi, nevar būt piemērots Baltijai lielās algu līmeņa un ekonomikas attīstības starpības dēļ.

Pazīstamais publicists un politologs Armens Gasparjans pieļāva, ka Baltijas valstis var nonākt situācijā, kādā izrādījies Teksasas štats ASV. Runa ir par enerģētisko kolapsu, kas skāra reģionu anomālā sala dēļ.

135
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata