COVID-19

Igaunija aicināja Latviju izveidot kopīgu "Covid pass"

38
(atjaunots 10:13 19.02.2021)
Igaunija jau vairākus mēnešus strādā pie projekta, kas potenciāli ļautu atjaunot Baltijas ceļošanas burbuli vakcinētajiem iedzīvotājiem.

RĪGA, 19. februāris - Sputnik. Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa tikšanās ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču aicināja Latviju pievienoties digitālas vakcinācijas pases izveidošanas iniciatīvai, ziņo TVNet.

Trešdien notika Igaunijas Ārlietu ministrijas jaunās vadītājas pirmā vizīte Rīgā - Līmetsa tika ieceltā šajā amatā pēc Jiri Ratasa valdības demisijas.

"Livonija skatās uz pasauli vienādām acīm," uzrakstīja Rinkēvičs savā mikroblogā Twitter.

​Ārlietu ministrijas vadītāji pārrunāja Eiropas sadarbības aktuālos jautājumus, attiecības ar Lielbritāniju, ES attīstības perspektīvas un sankcijas pret Krieviju.

Pēc Līmetsas vārdiem, Igauniju un Latviju saista ļoti ciešas attiecības - no pierobežas sadarbības projektiem līdz digitālo tehnoloģiju piemērošanai un aizsardzībai.

"Es domāju, ka ļoti svarīgi ir arī turpināt visus mūsu divpusējos un reģionālos projektus. Mūsu jaunajai valdībai ir ļoti svarīgi, lai mēs ejam uz priekšu ar "RailBaltica" projektu un elektrības tīklu sinhronizāciju," atgādināja ministre.

Pēc viņas vārdiem, šādu projektu skaitā ietilpst arī cieša Igaunijas un Latvijas sadarbība cīņā pret Covid-19.

Ministre tāpat atzīmēja, ka Igaunija ir ieinteresēta šīs efektīvās sadarbības turpināšanā. Viņa paudusi, ka esošajā situācijā ir īpaši svarīgi saglabāt mobilitāti Latvijas un Igaunijas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem.

Līmetsa aicināja Latviju pievienoties Eiropas vakcinācijas digitālās pases atzīšanas projektam, pie kā Igaunija kopš oktobra sākuma strādā kopā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO).

Šī gada janvāra beigās ES valstu līderi vienojās par Covid-19 testu savstarpēju atzīšanu, lai atvieglotu braucienus Savienības robežās, taču atlika tā saucamās vakcinācijas pases - vienotā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta - ieviešanu.

Janvāra beigās Grieķijā sāka izsniegt digitālos Covid-19 vakcinācijas sertifikātus. Negaidot ES apstiprinājumu, valsts noslēdza līgumu ar Izraēlu par šādu sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

Daudzas Eiropas valstis, kuru ekonomika tāpat ir atkarīga no tūrisma, atbalsta Grieķiju. Tā vai citādi ierosinājumu ieviest "vakcinācijas pases" atbalsta Itālija, Portugāle, Kipra, Čehija, Igaunija, Spānija, Slovākija un Ungārija.

38
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Nosauktas metodes plaušu nostiprināšanai pirms un pēc Covid-19
Nosaukts vitamīns, kura deficīts saistīts ar smagu Covid-19 gaitu
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

29
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

29
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Baltijas gaisa telpu pirmo reizi apsargā F-35: Itālijas GKS sākuši dežūru

24
(atjaunots 11:18 04.05.2021)
Vācijas Gaisa kara spēki Emari aviācijas bāzē nodeva itāļu karavīriem Baltijas gaisa telpas apsardzes pienākumus.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Kopš šīs nedēļas sākuma Baltijas gaisa telpu apsargā Itālijas Gaisa kara spēku vienība ar 5. paaudzes iznīcinātājiem F-35. Rotācijas ceremonija tika organizēta Emari aviobāzē Igaunijā, vēstīja valsts Aizsardzības ministrija.

Iepriekš Igaunijā dežurēja Vācijas Gaisa kara spēku kontingents. Vācijas piloti piedalījās misijā jau astoto reizi.

Ceremonijā piedalījās Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets. Viņš tikās ar Itālijas aizsardzības ministru Džordžo Mulē.

​NATO drošības misijas otrais posms Baltijā dislocēts aviobāzē Šauļos, Lietuvā.

29. aprīlī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros Itālijas GS dežūrā nomainīja spāņi. Itāļu kara lidotāji devās patruļās kopš septembra – viņi dežurēja divas maiņas, pa četriem mēnešiem katru. Novērošanas lidojumus viņi izpildīja ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Spānijas GS, kas nomainīja itāļus, četrus mēnešus piedalīsies patruļās ar septiņiem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Baltijas valstu rīcībā nav lidmašīnu, kas būtu piemērotas gaisa telpas patruļām, tāpēc no 2004. gada aprīļa (kopš to iestāšanās NATO) gaisa telpu apsardzi rotācijas kārtībā nodrošina Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kas dislocētas Zokņu aerodromā Lietuvā un Emari aviobāzē Igaunijā. NATO samitā Čikagā 2012. gadā misija tika pagarināta uz nenoteiktu laiku.

24
Tagi:
NATO, Baltija
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Pavasaris Igaunijā: amerikāņi raida "brīvības skaņas"
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Mūs ar sankcijām pa galvu?" Lukašenko sola problēmas Eiropas Savienībai

0
(atjaunots 00:51 06.05.2021)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko devis rīkojumu sagatavot atskaiti par ES projektiem un uzņēmumiem valsts teritorijā.

RĪGA, 6. maijs - Sputnik. Ja Eiropas Savienība vēlas problēmas, ko sagādās sankcijas pret Minsku, viņi tās saņems, paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apspriedē ar premjerministru Romānu Golovčenko, kas bija veltīta ekonomikas jautājumiem.

Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka par vienu no aktuālākajām problēmām Baltkrievijas prezidents uzskata centienus iebiedēt valsts vadību ar sankcijām. Viņš uzsvēra: to nevar atstāt bez atbildes.

"Es te neko neklāstīšu, nepaudīšu nekādus viedokļus, vienkārši teikšu, lai jums būtu skaidrs: ja eiropieši vēlas problēmas pie sevis sakarā ar šīm sankcijām, viņi tās dabūs. Neko vairāk neteikšu. Laiks rādīs," noteica Lukašenko.

Prezidents lūdza valdības vadītāju sniegt viņam informāciju par Eiropas lielākajiem projektiem un uzņēmumiem Baltkrievijas teritorijā.

"Paskatīsimies, kā viņi strādā. Tomēr galvenais – nekas nedrīkst palikt bez atbildes," uzsvēra prezidents.

Baltkrievijas valsts vadītājs atzīmēja, ka vienmēr lauza galvu par to, kam tās sankcijas vajadzīgas un kādiem nolūkiem.

"Paklausieties, mēs aizsargājam savu valsti. Gan mēs ar jums, gan visa tauta, mēs gribam dzīvot savā valstī, mēs to aizstāvam. Kā, par to mums ar sankcijām pa galvu? Tāpēc ir jāatbild," konstatēja Lukašenko.

Viņš deva uzdevumu valdībai un Ārlietu ministrijai novērtēt Rietumu humanitāro programmu darbu Baltkrievijas teritorijā.

"Tās nekomerciālās organizācijas, ārvalstu aģenti, dažādi bandīti, kas te aptīra tautu un tā tālāk... Mēs vienojāmies gan par šo organizāciju, gan plašsaziņas līdzekļu atkārtotu reģistrāciju," atgādināja Lukašenko.

Viņi tur Baltkrieviju "īsā pavadā un sāk pastāvīgi, kad viņiem iegribas, pavadu raustīt", piebilda prezidents.

Minskas un Rietumu attiecības krasi pasliktinājās pēc prezidenta vēlēšanām 2020. gadā, kad vesela virkne rietumvalstu neatzina balsojumu par brīvu un demokrātisku, bet Lukašenko – par ievēlētu prezidentu. Pērn Eiropas Savienība apstiprināja trīs sankciju paketes pret virkni Baltkrievijas uzņēmumu un amatpersonu, - Briseles ieskatā tie ir atbildīgi par it kā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem.

Savukārt Minska apstiprināja simetriskus atbildes pasākumus.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2020. gada augustā uzvarēja Lukašenko – saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Līdztekus ES sankcijas pret Baltkrievijas vadību ieviesa Lielbritānija un ASV. Baltijas valstis sastādīja pašas savus sankciju sarakstus pret Baltkrievijas augstākajām amatpersonām un apliecināja, ka esot gatavas uzņemt valdības darbību dēļ cietušos baltkrievus. Lukašenko savukārt paskaidroja, ka risinās problēmu ekonomiski un deva rīkojumi izvērtēt iespējas pārvirzīt tranzītu uz Krievijas ostām. Atbilstošu vienošanos Maskava un Minska parakstīja februārī.

Aprīlī Baltkrievijas valdības preses dienests ziņoja, ka apstiprināts atbildes pasākumu saraksts uz Rietumu sankcijām. Melnajā sarakstā iekļautas čehu "Škoda Auto", vācu "Liqui Moly" un "Beiersdorf" preces. Saraksts būs spēkā sešus mēnešus.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas
Baltkrievija ieviesusi atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem
Lukašenko sarakstos nav iekļauts: ES vienojusies par sankcijām pret Baltkrieviju