Lietuvā izskanējis "sensacionāls" pieņēmums par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
(atjaunots 06:19 08.02.2021)
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte "iepriecinājusi" ar neticamu tumsonības līmeni un bagātu fantāziju.RĪGA, 8. februāris — Sputnik. "Tāds fantastisks nekompetences līmenis pat Lietuvā ir nepieklājīgs," Krievijas Valsts domē komentēja Lietuvas premjerministres Ingrīdas Šimonītes izteikumus par Krievijas vakcīnu Covid-19 profilaksei "Sputnik V".
Atgādināsim, ka pēc publikācijas par pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 - "Sputnik V" augsto efektivitāti Eiropā sākās plašas runas par Krievijas preparātu un tā lielo nozīmi pašreizējā situācijā. Preparātu uzslavēja pat Latvijas galvenais epidemiologs, un tas ir daudz ko vērts, ņemot vērā Baltijas valstu politikas visiem labi zināmo vektoru.
Taču Lietuva, no iemītās taciņas, šķiet, nogriezties neplāno. To apliecina valsts premjerministres pārsteidzošais pieņēmums, ar ko viņa nāca klajā savā mikroblogā Twitter.
"Visi stāsta, ka "Sputnik V" – tas ir labi, bet Putins nevēlas to izmantot, lai aizsargātu Krievijas iedzīvotājus. Viņš piedāvā preparātu pasaulei kā hibrīdieroci, lai izplatītu savu ietekmi," Šimonīte atklāja savu dīvaino slēdzienu, no kura nez kāpēc dveš skaudība, nerunājot jau par atklātu tumsonību.
They say, Sputnik V is good but Putin doesn’t care to use it as a cure for the Russian people - he offers it to the world as another hybrid weapon to divide and rule.
— Ingrida Šimonytė (@IngridaSimonyte) February 5, 2021
This is neither news nor good for mankind.
Nejautāsim politiķei, kāds šeit sakars ar Krievijas prezidentu, jo no viņas izteikumiem kļūst skaidrs: viņai vispār nekas nav zināms par notiekošo.
"Šimonītei, acīmredzot, nav zināms, ka vakcinācija Krievijā jau sen ir sākusies... Acīmredzot, viņa nezina arī to, ka "eksporta" partijas Krievija pārsvarā gatavos ārvalstu ražotnēs. Viņas uzmanības cienīgs nav bijis arī fakts par sarunām par kombinētas vakcīnas izsstrādi uz "Sputnik V" un AstraZeneca bāzes. Citiem vārdiem sakot, Šimonīte ir parādījusi tik ārkārtēju tumsonības līmeni, kāds pat Lietuvai ir nepieklājīgs," Lietuvas valstības izteikumus komentēja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina.
"Rusofobi murgi, kuros vīd acīmredzams aizkaitinājums un skaudība. Lietuvas premjerministres paziņojumi atklāti neatbilst Eiropas diplomāta Borela domām. Acīmredzot, Viļņa visu apjēdz ar lielu nokavēšanos," konstatēja Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis.
Vakcīnas visiem nepietiks
Plaša vakcinācija koronavīrusa profilaksei Krievijā sākās pērnā gada 5. decembrī. Tā ir brīvprātīga bezmaksas procedūra visiem Krievijas pilsoņiem. Ikviens, kas vēlas pasargāties, var netraucēti vakcinēties.
Vakcinācija notiek ne tikai poliklīnikās un slimnīcās, - sabiedriskās vietās organizēti izbraukuma punkti. Daži darba devēji organizē vakcināciju saviem darbiniekiem.
Krievijas tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš paziņoja, ka Krievija varētu līdz jūnijam vakcinēt visus, kas to vēlēsies.
Tagi:
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".
Kas tā par pieturu?
Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.
Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).
Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).
Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).
Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.
Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.
Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.
Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!
Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".
©
Фото Rail Baltica
Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.
Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.
Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.
Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.
Bet caur Poliju - lidmašīnā?
Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.
Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.
Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.
Politikas nav, "slazds" – ir: Igaunijas prezidente pastāstīja, ko domā par "Sputnik V"
(atjaunots 07:30 05.03.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide pastāstījusi, vai Krievijas vakcīna "Sputnik V" varētu parādīties Igaunijā.RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.
Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.
"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.
"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.
"Sputnik V" glābj dzīvības desmitos pasaules valstu
Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.
©
AFP 2019 / Michal Cizek
Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.
"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.
Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.
"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.
"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.
"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.
Tagi:
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.
Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.
Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.
Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.
Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.
EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.
"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.
Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.
Tagi: