Latvijas un ES karodziņi, foto no arhīva

Somijas Finanšu ministrija aplēsusi labumu, ko Latvijai un Igaunijai devusi dalība ES

38
(atjaunots 15:34 05.02.2021)
Uz katru Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā pienācās Eiropas Savienības izmaksas 582 eiro apmērā, Igaunijas iedzīvotājiem ticis pa 697 eiro.

RĪGA, 5. februāris - Sputnik. 2019. gadā Somija samaksāja Eiropas Savienībai 559 miljonus eiro, informēja valsts Finanšu ministrija.

Pie tam finansisti aplēsuši ES dalībvalstu tīro maksājumu – starpību starp ienākumiem, ko saņēmusi ES dalībvalsts, un līdzekļiem, kas iemaksāti ES budžetā.

Noskaidrojies, ka lielākie maksātāji ES budžetā ir Vācija, Nīderlande un Dānija. Aprēķinot summu uz vienu iedzīvotāju, līdera vietā ir Dānija – katrs dānis par valsts dalību ES maksā 176 eiro gadā.

Lielākie tīrie beneficiāri 2019. gadā bija Latvija, Ungārija un Igaunija. Aprēķinā uz vienu iedzīvotāju kārtība mazliet mainās: pirmo vietu ieņem Igaunija (697 eiro uz vienu iedzīvotāju), tai seko Latvija (582 eiro) un Ungārija (519 eiro)

No ES un Somijas finanšu plūsmu viedokļa 2019. gads bija visnotaļ normāls.

Somija – bagāta Eiropas Savienības valsts – līdzekļus iemaksā, taču aprēķinos netiek ņemtas vērā visas priekšrocības, ko nes dalība ES, piemēram, iekšējais tirgus un brīvā pārvietošanās," atklāja finanšu ministrs Matti Vanhanens.

2019. gadā Somija iemaksāja ES budžetā 2,016 miljardus eiro, tīrā izmaksa sastādīja 559 miljonus – 101 eiro uz vienu iedzīvotāju.

38
Tagi:
Latvija, ES, Igaunija, Somija
Pēc temata
Politico: ES izmaksā eiropiešiem pusi kafijas tases
Ekonomists: Baltijas valstis nedabūs ne graša, ja kaitēs ES budžeta pieņemšanai
Baltijas līderi ES budžetā saskatījuši draudus "klimatiskajai neitralitātei"
Rail Baltica centrālā mezgla būvdarbu atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Baltijā jau izlemts, krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā

18
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".

Kas tā par pieturu?

Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.

Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.

Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).

Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).

Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).

Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.

Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.

Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.

Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!

Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".

Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.

Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.

Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.

Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.

Bet caur Poliju - lidmašīnā?

Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.

Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.

Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.

18
Tagi:
Igaunija, Polija, Lietuva, Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Kersti Kaljulaide

Politikas nav, "slazds" ir: Igaunijas prezidente pastāstīja, ko domā par "Sputnik V"

50
(atjaunots 07:30 05.03.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide pastāstījusi, vai Krievijas vakcīna "Sputnik V" varētu parādīties Igaunijā.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.

Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.

"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.

"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.

"Sputnik V" glābj dzīvības desmitos pasaules valstu

Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.

"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.

Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.

"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.

"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.

"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.

50
Tagi:
Kersti Kaljulaida, Sputnik V, vakcīna, Igaunija
Pēc temata
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropa noticējusi "Sputnik V". Vācija gatavojas iekasēt dividendes
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

0
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

0
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu