Rail Baltica centrālā mezgla oficiālā atklāšana, foto no arhīva

Tas ir mūsu kodolierocis: kāpēc Baltijas valstis draud ES

79
(atjaunots 21:31 29.01.2021)
Vienīgais "kodolierocis", kas ir Baltijas valstu rīcībā, ir atteikšanās ratificēt projektu par palīdzības piešķiršanu ES valstīm.

RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. Draudi palēnināt ES atjaunošanas fonda darbības sākumu ir Baltijas valstu vienīgais instruments spiedienam pret Eiropas Savienības valdību. Par to pastāstīja eirodeputāta Ivara Ījaba padomnieks, "Attīstībai/Par!" valdes loceklis Pēteris Viņķelis radio Baltkom ēterā.

Iepriekš kļuva zināms, ka Baltijas valstis pieprasījušas no ES tagadējās priekšsēdētājas Portugāles garantijas, ka diskusijās par transporta finansēšanu no eirofondiem tiks ņemti vērā arī 1,4 miljardi eiro Rail Baltica vajadzībai, un pretējā gadījumā draudēja bloķēt tā saucamo Lēmumu par pašu resursiem – projektu par palīdzības piešķiršanu ES valstīm cīņai ar pandēmijas sekām 750 miljardu eiro apmērā.

Viņķelis konstatēja, ka Baltijas valstis izmanto savu vienīgo instrumentu spiedienam pret ES.

Politiķis pastāstīja, ka Baltijas premjerministri it kā dod mandātu un atgādina valsts premjeram, kas piedalās pārrunās viņu vārdā, ka valstis vienojušās par konkrētu lietu un nevēlas vienošanos mainīt. Viņš konstatēja, ka vienīgais kodolierocis, kas ir Baltijas valstu rīcībā, ir lēmums neratificēt līgumu par naudas aizlienēšanu.

Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstu paziņojums drīzāk gan ir atgādinājums nekā nopietns drauds, jo pašlaik lēmumu apstiprinājušas tikai divas ES valstis.

"Tas ir atgādinājums par mūsu nopietniem nodomiem, lai neļautu apšaubīt projektu Rail Baltica galīgajā Eiropas Savienības budžeta dokumentā," piezīmēja Viņķelis.

Plānots, ka ES septiņu gadu budžetā 2021.-2027. gg. dzelzceļa maģistrāles būvdarbiem būs pieejami 1,4 miljardi eiro – to solīja ES līderi. Tomēr līdzekļu piešķiršanai vajadzīga Eiropas parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs elements pārrunās tā saucamās transporta infrastruktūras programmas ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā. EP iebilst pret to, ka līdzekļi budžetā tiek rezervēti konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai.

Rezultātā Latvijas un Igaunijas premjerministri, kā arī Lietuvas prezidents vērsās pie Portugāles premjerministra Antoniu Košte ar lūgumu, lai pārrunās par transporta infrastruktūras finansējumu tiku ņemts vērā ES līderu lēmums piešķirt 1,4 miljardus eiro Rail Baltica. Pretējā gadījumā viņi var aizkavēt ekonomiku atjaunošanas nacionālo plānu ratifikāciju, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka projekts Rail Baltica ir viena no Latvijas "sarkanajām līnijām", savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Baltijas valstu vadītāju vēstule ir vienīgi "draudzīgs atgādinājums".

79
Tagi:
Rail Baltica, finansējums, Baltija, ES
Pēc temata
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
Rail Baltica centrālā mezgla būvdarbu atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Baltijā jau izlemts, krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā

20
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".

Kas tā par pieturu?

Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.

Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.

Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).

Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).

Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).

Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.

Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.

Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.

Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!

Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".

Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.

Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.

Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.

Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.

Bet caur Poliju - lidmašīnā?

Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.

Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.

Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.

20
Tagi:
Igaunija, Polija, Lietuva, Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Kersti Kaljulaide

Politikas nav, "slazds" ir: Igaunijas prezidente pastāstīja, ko domā par "Sputnik V"

50
(atjaunots 07:30 05.03.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide pastāstījusi, vai Krievijas vakcīna "Sputnik V" varētu parādīties Igaunijā.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.

Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.

"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.

"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.

"Sputnik V" glābj dzīvības desmitos pasaules valstu

Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.

"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.

Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.

"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.

"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.

"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.

50
Tagi:
Kersti Kaljulaida, Sputnik V, vakcīna, Igaunija
Pēc temata
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropa noticējusi "Sputnik V". Vācija gatavojas iekasēt dividendes
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

0
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

0
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV