Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

78
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

78
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Vladimirs Šapovalovs

Vārda brīvība Latvijā: politologs konstatēja patvaļīgu pārkāpumu

5
(atjaunots 08:47 27.02.2021)
Visu aizvadīto gadu Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu tiesību pārkāpumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ritēja nepārtraukti.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Baltijas valstis tradicionāli demonstrē lielu skaitu Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumu, teikts Maskavas Cilvēktiesību biroja pārskatā, kas tika sagatavots tīmekļa konferences ietvaros starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Visu 2020. gadu Latvija, Lietuva un Igaunija demonstrēja plašāko Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu spektru, informēja Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks. Krievijas Politiskās zinātnes asociācijas valdes loceklis Vladimirs Šapovalovs.

"Tā ir etniskā un valodas diskriminācija un visi iespējamie žurnālistu tiesību pārkāpumi – liels skaits dažādu noziegumu. Aizvadītais gads šajā ziņā izrādījās bagāts – no janvāra līdz decembrim plauka un ziedēja patvaļīgi vārda un informācijas brīvības, Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumi," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja agrāko gadu notikumus. Piemēram, janvārī varasiestāžu spiediena dēļ tika pārtraukts Sputnik darbs Igaunijā. Februārī Latvijā un Igaunijā notika sinhronas kratīšanas mediju holdingā BMA. Martā, holdings bija spiests faktiski pārtraukt savu darbību.

"Jūnijā Latvijas Saeima pastiprināja spiedienu pret raidījumiem krievu valodā, tāpēc rudenī lielākie Latvijas kanāli faktiski svītroja krievu valodu no savas aprades. Vasarā Latvija aizliedza septiņu grupas RT telekanālu apraidi, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš aicināja Eiropas Savienības valstis sekot Latvijas piemēram. Uz viņa vārdiem nekavējoties atsaucās Lietuva, aizliedzot piecus RT kanālus," atzīmēja Šapovalovs.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Eksperts uzsvēra, ka decembrī Latvija pēc telekanālu slēgšanas pārgāja pie krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanām – pret septiņiem cilvēkiem sākta kriminālvajāšana.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, konstatēja: krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšana Baltijā un Ukrainā rada aizvien lielākas Krievijas bažas. Valsts valodas aizsardzību nevar pavadīt represijas pret mazākumtautībām, Lavrovs uzsvēra.

Maskavas Cilvēktiesību birojs ierosināja atbalstīt centienus veidot starptautisko tiesībsargājošo organizāciju, kuras mērķis būs aizsargāt Krievijas pilsoņus un tautiešus ārvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs un Ukrainā.

Шаповалов: Латвия разнузданно нарушает свободу слова
5
Tagi:
žurnālistu vajāšana, krievvalodīgie, mediji
Pēc temata
Sputnik Igaunija bijušie žurnālisti nodibinājuši neatkarīgu izdevumu
Savējos nepametam: Marijas Butinas projektam ir lapa tīmeklī
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Putins apsveica Kaljulaidu

128
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.

Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.

Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.

"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.

Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.

128
Tagi:
Vladimirs Putins, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

0
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav