Jaunieši gaida vilcienu, foto no arhīva

Politologs: pēc pandēmijas Baltija saskarsies ar jaunu masveida migrāciju

72
(atjaunots 21:01 13.03.2021)
Baltijas valstu demogrāfijā var notikt tas pats, kas bija vērojams pēc 2008.-2009. gada krīzes, uzskata politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 11. janvāris – Sputnik. Aizvadītā gada nogalē Lietuvā tika konstatēts pozitīvs migrācijas rādītājs – no janvāra līdz novembrim valsti pametuši 30 776 pastāvīgie iedzīvotāji – par 12,1% vairāk nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.

Pie tam uz Lietuvu pārcēlies 45261 cilvēks – 1,2 reizes vairāk nekā šajā periodā 2019. gadā.

Statistikas departamenta dati par decembri liecina, ka Lietuvā dzīvo 2 793 694 cilvēki.

Politikas analītiķis un ekonomists Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva norādīja, ka Baltijas valstīs politika ir guvusi priekšroku pār ekonomiku, tāpēc krīzes periodā lielākus zaudējumus var ciest mazais un vidējais bizness.

"Šogad, kad pandēmija beigsies un ES iekšējās robežas atvērsies pilnā mērā, būs tas pats, kas notika 2008.-2009. gadā, kad no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizbrauca simtiem tūkstošu cilvēku. Dažu mēnešu laikā šīs valstis zaudēja desmito daļu darbspējīgo iedzīvotāju.

Tagad es nesaskatu nekādus īpašus atbalsta pasākumus mazajam un vidējam biznesam. Pirmkārt, viņiem (Baltijas valdībām – red.) nav naudas šādiem nolūkiem. Otrkārt, nav vēlēšanās.

Šajos apstākļos kravu pārvadātājiem un pakalpojumu nozarei atliek vien pārvākties uz Rietumeiropu un tur iekārtoties darbā. Jebkura krīze ekonomijā Baltijas valstīs vienmēr rada migrācijas vilni," viņš paskaidroja.
72
Tagi:
migrācija, pandēmija, Baltija
Pēc temata
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Ģirģens: Eiropai draud migrācijas krīze, Latvija izskatās pēc paradīzes
Eksperts: Eiropa ne velti bīstas no jaunas migrācijas krīzes
 Saber Strike

"Swift Response 21" Igaunijā: mācības beigušās, amerikāņi palikuši

17
(atjaunots 07:55 16.05.2021)
Daļa amerikāņu karavīru, kas piedalījās macībās "Swift Response", paliks Igaunijā līdz nākamajiem manevriem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. 14. maijā Igaunijā noslēgušās militārās mācības "Swift Response 21", kas turpinājās divas nedēļas ASV vadībā, vēsta Sputnik Meedia.

Lielākā daļa amerikāņu kareivju, kas piedalījās mācībās, atgriezīsies bāzē Ziemeļkarolīnā. Taču dažas vienības līdz ar ekipējumu palikušas Igaunijā līdz Aizsardzības spēku mācībām "Pavasara vētra", vēsta Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Mācību "Swift Response" gaitā Igaunijā tika izspēlēts sabiedroto desants. Manevros piedalījās aptuveni 2 tūkstoši kareivju no ASV un Lielbritānijas, kuri izspēlēja valsts aizsardzības variantus krīzes situācijā.

""Swift Response 21" Igaunijā ir noslēgušās, bet "Defender Europe" turpināsies citās valstīs. Mums mācības ar sabiedrotajiem bija labs treniņš pirms "Pavasara vētras", kas nupat jau sāksies," paziņoja mācību vadītājs no Igaunijas puses, ģenerālmajors Indreks Sirels.

Gan desants, gan degvielas uzpilde

Mācības "Swift Response 21" sākā 5. maijā ar ZRK šaušanas mācībām – Aizsardzīas spēku centrālajā poligonā tika palaist vairāk neka divi desmiti raķešu no pieciem raķešu kompleksiem.

6. maija naktī aptuveni 700 desantnieki, 3 kaujas mašīnas un 2 artilērijas iekārtas sekmīgi piezemējās un iesaistījās mācību kaujā.

 Manevri noslēdzās ar šaušanas mācībām Igaunijas Aizsardzības spēku Centrālajā poligonā.

"Pasākumi aizritēja sekmigi. Mums kopā ar sabiedrotajiem izdevās izspēlēt svarīgus aizsardzības elementus. Daži no tiem tika izpildīti pirmo reizi," precizēja Indreks Sirels.

Mācību svarīgs elements bija operatīvā degvielas uzpilde transporta lidmašīnām, kas ieradās Igaunijas aviobāzē no ASV. Tās varēja izlidot mājup jau dažas stundas vēlāk. Līdz šim Emari aviobāzē ne reizi nav vienlaikus uzturējušas 9 kaujas lidmašīnas un apmēram 20 helikopteri.

""Swift Response 21" kļuva par praksi, kas ļāva saprast, cik ātri mēs varam nogādāt Igaunijā savus sabiedrotos draudu gadijumā. Mēs nospraudām jomas, kurās kaut ko iespējams nākotnē izdarīt vēl efektīvāk," atzīmēja Indrejs Sirels.

Manevri "Swift Response" ir mācību "Defender Europe" daļa – tās ir lielākās Eiropas teritorijā pēdējo 25 gadu laikā. Manevri notiek vienlaikus 16 Eiropas valstīs. Tajos kopumā iesaistīti 28 tūkstoši karavīru.

Krievija brīdina NATO par augsto aktivitāti

Tik plašas NATO mācības Krievijas robežu tiešā tuvumā, protams, radījušas satraukumu Maskavā – ASV un to partneri uzskata Krieviju par "potenciālo pretinieku".

Alianse jau vairākkārt norādījusi, ka militārā spēka audzēšana pie Krievijas robežām palīdzēšot apturēt mītiskos "Krievijas draudus", kā arī stiprināšot visas Eiropas drošību.

Krievija tādus spriedelējumus uzskata par absurdu, turklāt Maskava uz pastāvīgajiem aicinājumiem apspriest problēmas saņem nemainīgu NATO vadības atteikumu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ar fantāzijām par "Krievijas draudiem" alianse vienkārši attaisno bloka pastāvēšanu, kopš zaudēts "ideālais ienaidnieks" - PSRS.

17
Tagi:
militārās mācības, NATO, Igaunija
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvade, foto no arhīva

Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro

49
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.

Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.

Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.

"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.

Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.

Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.

Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".

"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

49
Tagi:
Lietuva, elektroenerģija
Pēc temata
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

0
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

0
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi