RĪGA, 16. decembris — Sputnik. Pēc Lietuvas Statistikas departamenta informācijas šī gada trijos ceturkšņos Krievija bija Baltijas republikas galvenais eksporta partneris. Kā vēsta Sputnik Lietuva, Lietuvas eksporta īpatsvars Krievijas Federācijā bija 13,3%, Latvijā – 9,4%, Vācijā – 8,2%.
"Kādēļ Baltijas valstīm bija jāiestājas Eiropas Savienībā, ja visa tirdzniecība saistīta ar Krieviju?" ironiski pajautāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Starptautisko attiecību centra vecākais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko intervijā Sputnik Latvija.
Pēc viņa vārdiem, Baltijas republikas tiecās iestāties ES ar lozungu steidzīgi integrēties, bet Krievija jau tolaik skaidroja, ka nevajag norobežoties no vēsturisko un ģeogrāfisko saišu potenciāla.
"Baltijas valstīs pastāv nopietna pretruna starp politisko eliti, kas ieņem Krievijai nedraudzīgu pozīciju, un nacionālo biznesu, kas vēsturiski ir ieinteresēts pierobežas sadarbībā. Elite piedalās dažādās sankcijās un pielieto pret Krieviju vērsto retoriku, bet bizness kā nodokļu maksātājs budžetā ir ieinteresēts ekonomisko sakaru attīstībā," norāda eksperts.
Viņš norādīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija sadarbības jautājumos ar Krieviju demonstrē nopietnu neatbilstību starp politiskajiem paziņojumiem un savas darbības ekonomisko saturu.
"Politiskā elite liekuļo, saprotot Krievijas tirgus nozīmi, vienlaikus tai nepietiek drosmes, lai īstenotu patstāvīgu politiku. Pandēmijas izraisītās krīzes smagajos ekonomiskajos apstākļos tā vietā, lai meklētu sadarbības ceļus, Baltijas valstu varas turpina uzstāties ar Krievijai naidīgiem izlēcieniem," konstatēja Olenčenko.
Baltijas valstis aktīvi pielieto pret Krieviju vērsto retoriku un atbalsta visas iespējamās sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju. Turklāt Krievijas pārtikas produktu embargo, kas tika ieviests atbildei uz ES ierobežojumiem, sāpīgi skāra Baltijas valstu ekonomiku. Latvija, Lietuva un Igaunija nav spējušas atrast līdzvērtīgas alternatīvas zaudētajam Krievijas noieta tirgum.
RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.
Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.
Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.
Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".
"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.
Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.
"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.
Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.
Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.
"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.
Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.
Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.
Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.
2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.
Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.
Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.
Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.
"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.
Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.
"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.
Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.
"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.
Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.
Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.
Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.
Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā