Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva

Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"

94
(atjaunots 12:06 13.12.2020)
Lietuvas nākamā ekonomikas ministre Aušrine Armonaite paziņoja, ka valdībai vajadzētu izskatīt Baltkrievijas opozīcijas lūgumu par sankciju ieviešanu pret "Belaruskalij". Uzņēmējs, kurš Klaipēdā nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu, paskaidroja, kādas būs sekas.

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Lielākā daļa politiķu, kuri šodien spriež par sankcijām pret "Belaruskalij", pat neaptver, kādu maksu tas prasīs. Lietuvai tās nesīs simtiem miljonu eiro zaudējumus gadā un tūkstošiem atlaistu ostas, dzelzceļa un daudzu ar tiem saistītu uzņēmumu darbinieku, konstatēja uzņēmējs Igors Udovickis, kam pieder 70% "Biriu kroviniu terminalas" termināļa akciju Klaipēdas ostā. Uzņēmums nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu.

Iepriekš Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska aicināja Lietuvas valdību izskatīt sankcijas pret minerālmēslu ražotāju "Belaruskalij". Viņa apgalvo, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums vajā savus darbiniekus par protestiem pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Lietuvas nākamā ekonomikas ministre Aušrine Armonaite, komentējot Tihanovskas interviju, paziņoja, ka valdībai vajadzētu izskatīt Baltkrievijas opozīcijas lūgumu.

"Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata. Nevaru komentēt konkrētu modeli, viss ir jānovērtē. Ir nozīmīgi cilvēktiesību jautājumi, ir arī īstermiņa ekonomiskās intereses. Jā, tas var nest negatīvas sekas Lietuvas ekonomikai, taču tas var negatīvi ietekmēt arī Baltkrievijas režīma rezultātu," teica Armonaite.

Uzņēmējs Igors Udovickis, komentējot situāciju, pauda pārliecību, ka jautājums par sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumu vairs nebūs aktuāls, tiklīdz Lietuva parēķinās, cik tai izmaksās šāda iniciatīva.

"Strādājot ar "Belakruskalij" jau 28 gadus, esmu redzējis daudzas situācijas, nav jauna arī situācija ar sankcijām. Iepriekš Lietuva vienmēr ieņēma absolūti noteiktu pozīciju – sankcijas ir kaitīgas. Tā bija, piemēram, 2011. gadā, kad Lietuva, Latvija un Slovākija bloķēja tamlīdzīgas sankcijas.

Saprotu, ka šīs sankcijas ir izdevīgas Vācijai, Krievijai, Kanādai, tām valstīm, kas "Belaruskalija" eksporta blokādes gadījumā, par desmitiem miljardu audzēs savu kālija uzņēmumu kapitalizāciju. Taču vai Lietuva ir gatava maksāt par citu valstu panākumiem? Maksāt ar simtiem miljonu eiro zaudējumu gadā un tūkstošiem atlaistu ostas, dzelzceļa un daudzu ar tiem saistītu uzņēmumu darbinieku? Vai Lietuva ir gatava uzņemties atbildību par to, ka atņemšanu desmitiem tūkstošu baltkrievu šahtu strādnieki un viņu ģimenes locekļi zaudēs iztikas līdzekļus? Vai par simtiem tūkstošu baltkrievu, kuri algu saņem no budžeta un tāpat dzīvo uz baltkrievu kālija eksporta ienākumu rēķina?" viņš vaicāja savā lapā Facebook.

Udovickis atgādināja, ka "Belaruskalija" eksports caur Lietuvu veidojies divdesmit gadus, un lielākā daļa to, kuri šodien spriež par sankcijām pret "Belaruskalij", pat nespēj iedomāties, cik maksās tas, par ko viņi runā.

"Esmu pārliecināts, - pēc tam, kad tiks detalizēti izpētīts šī biznesa mērogs un nozīme, tā nozīme Lietuvai, sankciju jautājums vairs nebūs aktuāls," noslēgumā piezīmēja uzņēmējs.

Ik gadus Klaipēdas ostā tiek pārkrauti aptuveni 12 miljoni tonnu minerālmēslu no Baltkrievijas. Lielāko daļu šī apjoma veido "Belaruskalij" kravas. Kopumā 2019. gadā Baltkrievijas kravas veidoja 30,5% no ostas apstrādāto kravu kopapjoma (14,1 milj. tonnu no 46,3 miljoniem).

94
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Lietuva, sankcijas, Baltkrievija
Pēc temata
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvade, foto no arhīva

Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro

48
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.

Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.

Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.

"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.

Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.

Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.

Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".

"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

48
Tagi:
Lietuva, elektroenerģija
Pēc temata
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

58
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

58
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu