RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Eiropas Padomei vajadzētu vērīgāk sekot un nekavējoties reaģēt uz krievu valodas vajāšanu Baltijas valstīs, krievvalodīgo iedzīvotāju un mazākumtautību tiesību pārkāpumiem Ukrainā, norādīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO Aleksandrs Lukaševičs EDSO pastāvīgās padomes tiešsaistes sēdē, vēsta RIA Novosti.
Lukaševičs uzsvēra, ka pandēmijas fonā īpaši nepieņemama ir mediju brīvības, nacionālo kopienu valodas, izglītības un reliģisko tiesību ierobežošana.
"Eiropas Padomei vajadzētu vērīgāk sekot un nekavējoties reaģēt uz krievu valodas vajāšanu Baltijas valstīs, kur joprojām pastāv kaunpilnais "nepilsoņu" statuss, kā arī uz krievvalodīgo iedzīvotāju un mazākumtautību tiesību pārkāpumiem Ukrainā. Ceram, ka arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs pienācīgi strādās šajā virzienā. Ir svarīgi kontrolēt, kā tiek izpildītas rekomendācijas jau pieņemto normatīvo aktu diskriminējošā rakstura labošanai un to atbilstības panākšanai saskaņā ar dalībvalstu saistībām EDSO ietvaros. Lielā mērā tas attiecas uz Ukrainu," paziņoja Lukaševičs.
2017. gadā Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas paredz vidusskolu pāreju pie mācībām ukraiņu valodā. Vēlāk, 2020. gada 16. janvārī, parlaments pieņēma jaunu likumu, kurā sīki aprakstīti noteikumi pārejai pie mācībām ukraiņu valodā. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, mācību gada beigās valstī funkcionēja 125 valsts krievu skolas, kā arī 43 privātskolas.
2018. gada 22. martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz: no 2019./20. mācību gada sāksies pakāpeniska pāreja pie mācībām latviešu valodā vidusskolas posmā mazākumtautības skolās. Vispārējo pāreju pie mācībām latviešu valodā plānots noslēgt 2021. gada 1. septembrī. Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda, dzimtā gandrīz 40% iedzīvotāju, saņēmusi svešvalodas statusu.
RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.
Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.
Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.
Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".
"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.
Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.
"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.
Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.
Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.
"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.
Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.
Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.
Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.
2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.
Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.
Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.
Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.
"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.
Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.
"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.
Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.
"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.
Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.
Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.
RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.
Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.
"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.
Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.
"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.
Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.
"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.
Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.
"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.
Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.