Latvijas nepilsoņa pase, foto no arhīva

Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu

26
(atjaunots 12:13 05.11.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs salīdzināja ar XXI gadsimta aparteīdu krievvalodīgo diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Eiropas Padome nedrīkst ignorēt miljoniem krievu un krievvalodīgo diskrimināciju Ukrainā un Baltijā – tas ir XXI gadsimta aparteīds, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Eiropas Padomes Ministru komitejas 130. neklātienes sesijas dalībniekus.

Ministru komitejas 130. sesija Atēnās notiek tiešsaistes formātā. Personīgi sesijā piedalās tikai Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča, ECT priekšsēdētājs Roberts Spano, EPPA prezidents Riks Demss un ES komisāre cilvēktiesību jautājumos Dunja Mijatoviča.

"Ukrainā un Baltijas valstīs miljoniem cilvēku pakļauti diskriminācijai par to, ka viņi ir krievi vai runā krievu valodā," informēja  Krievijas politiķis.

"Simtiem tūkstošu pieskaitīti nepilsoņiem, viņiem atņemtas pamattiesības. Eiropas Padome nedrīkst skatīties caur pirkstiem uz šo XXI gadsimta aparteīdu – tas nodara nelabojamu kaitējumu tās reputācijai," akcentēja Lavrovs.

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēki. Aptuveni 250 tūkstoši viņu vidū ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kas pēc Latvijas suverenitātes pasludināšanas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā līdz 1940. gadam, viņiem atņemtas pamattiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tomēr tā tiek uzskatīta par svešvalodu, tai nav piešķirts pat reģionālās valodas statuss.

Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, apmēram 84% viņu vidū ir šīs valsts pilsoņi. Vairāk nekā 100 tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība, vēl apmēram 90 tūkstošiem nav nekādas pilsonības.

Krievija jau vairākkārt dažādos starptautiskajos formātos, ieskaitot EDSO, piesaistījusi uzmanību krievvalodīgo statusam gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

Cita starpā Maskava pauž bažas par Rīgas plāniem ieviest latviešu mācību valodu bilingvālajās skolās, fiksēts spiediens pret pašvaldību pirmskolas izglītību krievu valodā. Turklāt Krievijas ĀM vairākkārt aicinājusi Baltijas valstis "likvidēt kaunpilno nepilsonības institūtu".

26
Tagi:
Baltija, nepilsoņi, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu
Krievijas vēstnieks Latvijā: nacionālistiem ir par maz ar nepilsoņiem

Igaunijas izlūkdienests meklē krievvalodīgus darbiniekus ar sludinājumu palīdzību medijos

14
(atjaunots 09:11 03.12.2020)
Sludinājumos norādīts, ka izlūkošanas informācijas analītiķim ir jābūt labi izglītotam, apveltītam ar plašu intelektuālo redzesloku un analītisko domāšanu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Igaunijas Ārējās izlūkošanas departaments uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu, kuri pārvalda krievu un angļu valodu, ar sludinājumu starpniecību medijos, vēsta RIA Novosti.

Informācija par izlūkošanas operāciju speciālistu un izlūkošanas informācijas analītiķa vakancēm trešdien parādījās avīzes Eesti Ekspress sludinājumu sadaļā.

"Departaments meklē darbam speciālistu izlūkošanas operācijās – labi izglītotu cilvēku ar labām komunikācijas spējām, kurš saprot, ka dzīve iziet arī ārpus biroja rāmjiem un ierastā darba laika. Gaidām, ka viņš gūs prieku no ceļojumiem un ātri pielāgosies jaunām kultūras telpām un situācijām," citē sludinājumu RIA Novosti.

Arī izlūkošanas informācijas analītiķim ir jābūt labi izglītotam, apveltītam ar plašu intelektuālo redzesloku un analītisko domāšanu, jāprot apstrādāt lielu datu apjomu, apvienot tos un radoši prezentēt saprotamā un lakoniskā formā.

Sludinājumā norādīts, ka kandidātiem ir jābūt Igaunijas pilsoņiem un labi jāpārvalda krievu un angļu valodas. Par nepieciešamību zināt igauņu valodu departaments neziņo. Beidzamais darba pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 13. decembris. Sludinājumā netiek norādīts atalgojuma apmērs.

Ārējās izlūkošanas departaments ietilpst Aizsardzības ministrijas struktūrā. Tas nodrošina nacionālās drošības un valsts konstitucionālās kārtības aizsardzību, veicot šim nolūkam nepieciešamās informācijas vākšanu un apstrādi, īsteno pretizlūkošanas darbības un aizsargā valsts noslēpumu.

Tāpat minētais departaments nodrošina drošus sakarus slepenos valsts tīklos un veic ārējo pretizlūkošanu, lai pasargātu Igaunijas diplomātus un militārpersonas, kuras dienē ārvalstu operācijās. Turklāt departamenta darbinieki aizsargā Igaunijai nodoto slepeno ārējo informāciju, izpildot pilnvarotā valsts pārstāvja uzdevumus drošības jomā.

14
Tagi:
izlūkdienesti, krievvalodīgie, Igaunija
Pēc temata
Čehu izlūkdienests brīdinājis par trešā pasaules kara draudiem
Mediji apraksta ASV izlūkdienesta galvenās kļūdas Karabahā
Tallink

Decembra vidū starp Rīgu un Stokholmu pārstās kursēt prāmji

26
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Prāmju reisi ir atcelti sakarā ar striktāku ierobežojumu ieviešanu braucieniem Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Prāmju operators Tallink Grupp no 2021. gada 1. janvāra atceļ prāmja Victoria I maršrutu Tallina – Stokholma – Rīga – Stokholma – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Pēdējais reiss no Rīgas uz Stokholmu notiks 15. decembrī. No 1. janvāra Tallink pārstās izpildīt reisus maršrutā Tallina – Helsinki.

Tallink Grupp lēmums par reisu pārtraukšanu ir saistīts ar situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos un striktāku braucienu ierobežojumu Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Latvijā, kā dēļ manāmi samazinājies pasažieru skaits. No finanšu viedokļa Victoria I vairs nevar izpildīt reisus.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, Victoria I atgriezīsies maršrutā Tallina – Helsinki 2021. gada 19. februārī. Par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Rīgu un Stokholmu kompānija ziņos atsevišķi.

Kompānija Tallink Grupp šobrīd piedzīvo grūtus laikus: pašlaik tā jau bijusi spiesta atlaist vairāk nekā 500 darbiniekus Latvijā. Igaunijas valdība jau ir piešķīrusi kompānijai 100 miljonus eiro, tomēr, spriežot pēc visa, ar to izrādījies par maz.

26
Tagi:
Tallink, prāmis
Pēc temata
"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu
Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

0
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

0
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā