Starptautiskais valūtas fonds

Lietuva gatava piešķirt kredītu SVF

35
(atjaunots 09:52 02.11.2020)
Fondam var pietrūkt resursu pandēmijas globālo seko mīkstināšanai. Pie tam Baltijas valsts saistības var pieaugt, taču pagaidām valda uzskats, ka tāds scenārijs ir nereāls.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Nepieciešamības gadījumā Lietuvas Banka piešķirs kredītu Starptautiskajam valūtas fondam līdz 297 miljonu eiro apmērā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bankas preses dienestu.

Puses parakstījušas atbilstošu vienošanos. Tas darbosies no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ar iespēju pagarināt vienošanos uz gadu.

Tamlīdzīgus līgumus SVF noslēdz ar finansiāli dzīvotspējīgām valstīm situācijā, kad jūtams pieejamo resursu deficīts Covid-19 pandēmijas globālo ekonomisko seku mīkstināšanai.

Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vitass Vasiļauskis atzīmēja, ka Lietuvas atvērtā ekonomika lielā mērā ir atkarīga no starptautiskās vides.

"Tāpēc pasaules ekonomikas pakāpeniska un stabila atjaunošanās, neapšaubāmi nāk mums par labu. Tādējādi, parakstot divpusējo kredītvienošanos, mēs apstiprinām, ka esam gatavi finansiāli atbalstīt SVF, jo šis atbalsts var būt nepieciešams palīdzībai valstīm, kas visvairāk cietušas pandēmijā," viņš teica.

Pēc viņa vārdiem, vienošanās vienlaikus nozīmē, ka tiek atzīts Lietuvas progress, jo tādas vienošanās tiek slēgtas tikai ar finansiāli stabilām valstīm.

Pēc Vasiļauska domām, Lietuvas jaunās saistības stiprinās valsts balsi gan SVF, gan Skandināvijas un Baltijas grupā, ko fonda valdē parstāv kopējs izpilddirektors.

Vienošanās paredz divus kredīta scenārijus, izvēle būs atkarīga no fonda resursu tālākās restrukturizācijas.

SVF finansējuma galvenais un pastāvīgais avots ir dalībvalstu kvotas, kas pašlaik sasniedz 477 miljardus eiro pēc speciālajām aizdevuma tiesībām un sastāda gandrīz pusi SVF resursu.

Nepieciešamības gadījumā papildu līdzekļus SVF nodrošina dalībvalstis daudzpusējo un divpusējo vienošanos ietvaros.

No 2021. gada SVF plāno dubultot daudzpusējās kreditēšanas summu, noslēgt jaunas vienošanās par aizņēmumiem tā saucamajā otrajā aizsardzības līnijā pēc SVF kvotām līdz 286 miljardu eiro apmērā, speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros (aptuveni 345 miljardi eiro).

Parakstot divpusējo kredītvienošanos, Lietuvas Banka uzņēmusies saistības piešķirt SVF aizņēmumu par summu līdz 297 miljoniem eiro, ja tas būs nepieciešams, pēc minēto fonda resursu reformas.

Ja SVF nemainīs fonda resursus, Lietuvas Bankas saistības divpusējās vienošanās ietvaros var pieaugt līdz 690 miljoniem eiro. Taču šodien tāds scenārijs ir nereāls.

Saskaņā ar divpusējiem līgumiem valstis piešķir aizņēmumus SVF tikai gadījumā, ja fondam nav pietiekamu resursu nepieciešamā kredītu potenciāla nodrošināšanai, piemēram, suverēno kvotu resursu un daudzpusējo kredītmehānismu.

Saskaņā ar LB un SVF divpusējo vienošanos, līdzekļi tiks piešķirti no Lietuvas Bankas finanšu aktīviem, tāpēc valsts budžetu, saistības vai parādu tas neietekmēs.

35
Tagi:
Starptautiskais Valūtas fonds, Finanses, Lietuva
Pēc temata
Eirokomisārs: recesija draud saplēst eirozonu daļās
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Lietuvas robežsargi, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji atraduši veidu, apmeklēt kaimiņus, neievērojot pašizolāciju

20
(atjaunots 23:32 30.11.2020)
Šādi rīkojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī lietuvieši, kuri brauc uz Latviju un nevēlas šeit aizkavēties uz ilgāku laiku.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri nevēlas ievērot pašizolāciju pēc Lietuvas apmeklēšanas, atklājuši veidu, kā apiet šos ierobežojumus, raksta Latvijas Avīze ar atsauci uz avīzes Kurzemes Vārds novērojumiem.

Šis veids ir visnotaļ vienkāršs un efektīvs, lai gan neviennozīmīgs. Tas tomēr ir nopietns pārkāpums un nav šāda riska vērts. Tomēr ir tādi, kas, neraugoties uz pasākuma riskantumu, šķērso robežu.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Piemēram, kāds autobraucējs pastāstīja izdevumam, ka, lai iebrauktu Lietuvā un atgrieztos Latvijā, neievērojot pašizolāciju, pirms brauciena ir jāizslēdz mobilais telefons, izvelkot no tā bateriju, vai arī vispār jāatstāj telefons mājās. Izņemot to, vīrietis ieteica neizmantot bankas karti Lietuvā, bet gan savlaicīgi izņemt naudu bankomātā Latvijas teritorijā.

Auto cienītājs atzīmēja, ka tikpat svarīgi ir pārbaudīt robežsargu klātbūtni uz ceļa. Šim nolūkam viņš vienmēr vadā līdzi binokli. Gadījumā, ja ceļš ir brīvs viņš brauc. Iebraucot no Latvijas Lietuvā, karantīna nav nepieciešama, tādēļ tajā virzienā robežu var šķērsot bez ierobežojumiem.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles cents savā Facebook lapā publicēja valstu sarakstu, ierodoties no kurām ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, sarakstā ir arī Lietuva.

20
Tagi:
karantīna, robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
"Starptautiskā migrācija jāaptur": Dombrava izmisīgi aicina slēgt valsts robežas
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Atvedīs no Maskavas! Latvijā ārkārtējā situācija, bet Dombrava atkal krīt panikā
Ir laiks slēgt Latvijas robežas: Nacionālā apvienība piedāvās valdībai apņēmīgus soļus
Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs, politologs Igors Šatrovs

Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" bezmaksas vīzas?

13
(atjaunots 22:30 30.11.2020)
ĀM piedāvājums izsniegt Baltkrievijas pilsoņiem bezmaksas vīzas pilnībā iekļaujas Viļņas politikas gultnē attiecībā pret Minsku.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Lietuvas ĀM piedāvā atcelt konsulāro nodevu par ieceļošanas vīzu Baltkrievijas pilsoņiem, kuri cietuši no vajāšanas dzimtenē. Sputnik Lietuva vēsta, ka bezmaksas vīzas saņemšanai baltkrievam ir jāuzraksta "motivēts iesniegums".

Lietuvas ĀM piedāvātais solis pilnībā iekļaujas Viļņas politikas gultnē attiecībā pret Minsku, paziņoja Sputnik Latvija Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs, politologs Igors Šatrovs.

"Lietuva pārtapusi Baltkrievijas opozīcijas pulcēšanās vietā savā veidā trimdas valdības veidošanai, un šobrīd lietuvieši aicina pie sevis visus gribētājus tajā piedalīties. Diez vai Viļņa pieprasīs īpašus pierādījumus no baltkrieviem, kuri vēlas iegūt šo atvieglojumu. Pietiks nodemonstrēt negatīvu attieksmi pret Baltkrievijas varu un prezidentu Lukašenko – tas kļūs par galveno argumentu," atzīmēja Šatrovs.

Pēc politologa domām, tuvākajā laikā ir vērts gaidīt Lietuvas un Polijas darbību aktivizēšanos attiecībā pret Baltkrieviju.

"Pirmās darbības nav novedušas pie gaidītajiem rezultātiem, zibenskarš izrādījās neveiksmīgs. Esošais piedāvājums – tā ir ēsma, sava veida āķis, uz kura cer noķert pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri ne vienmēr aizdomājas par savas rīcības sekām," paskaidroja Šatrovs.

Eksperts norādīja, ka šādu darbību mērķis ir parādīt pasaules sabiedrībai aktīvu nepatiku pret Lukašenko no Baltkrievijas pilsoņu puses un to, ka viņi tiecas pamest valsti ar jebkādu ieganstu.

"Galvenais uzdevums ir izraisīt burzmu, izprovocēt zināmus notikumus. Tam vienmēr tiek piešķirta nauda, nopietni granti. Ir svarīgi piesaistīt uzmanību, ievilkt, ievilināt, savukārt kā šie cilvēki tālāk pastāvēs Eiropas Savienības teritorijā Lietuvu nerūp," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.

Lietuva atradusi sev nodarbošanos un ceļ savu vērtību Briseles acīs, padarot sevi par galveno Baltkrievijas procesu manipulatoru, piebilda Šatrovs.

Sputnik Lietuva vēsta, ka kopumā iebraukšanas atļaujas Lietuvā īpašu humanitāro iemeslu dēļ ir saņēmuši 653 Baltkrievijas pilsoņi, 246 no viņiem jau ir izmantojuši šīs tiesības.

Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju paziņoja par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas augstāko vadību un paziņoja par gatavību uzņemt opozīcijas pārstāvjus. Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska izbrauca uz Lietuvu augustā uzreiz pēc vēlēšanām.

Minskā vairākkārt norādījuši, ka Baltkrievijas opozīcijas protesta akcijas tiek koordinētas pirmkārt no Lietuvas un Polijas. Maskava uzsvēra, ka Lietuva izgājusi ārpus visām robežām, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu neiešūpot situāciju.

13
Tagi:
vīzas, Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Latvijas attieksme pret Baltkrievijas bēgļiem: karsti apskāva, tikai nemīlēja
Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

0
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

0
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas