Igaunijas pierobežas stabs

Eiropas Komisija atgādināja Igaunijai, ka iekasēt maksu par iebraukšanu KF ir prettiesiski

36
(atjaunots 07:32 01.11.2020)
Pirms kāda laika Tallina ieviesa maksu par vietas rezervēšanu rindā un obligāto gaidīšanas zonas šķērsošanu pirms izbraukšanas ar automobili uz Krieviju.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Igaunija atkal ir saņēmusi no Eiropas Komisijas atgādinājumu, ka maksa par vietas rezervēšanu rindā un gaidīšanas zonas izmantošanu uz Igaunijas un Krievijas robežas pārkāpj Šengenas Pierobežas kodeksa noteikumus. Igaunijas varasiestādes pretenzijām nepiekrīt, paziņoja piektdien Igaunijas IeM vadītājs Marts Helme, vēsta Sputnik Lietuva.

Eiropas Komisija uzskata, ka Igaunijai ir jāatceļ papildu nosacījumi, kas ir noteikti ārējo sauszemes robežu šķērsošanai pie izbraukšanas no ES. Maksa par vietas rezervēšanu rindā un obligāto gaidīšanas zonas šķērsošanu pirms izbraukšanas ar automobili no Igaunijas uz Krieviju ir spēkā kopš 2011. gada.

Pēc ministra sacītā, IeM izpētīs Eiropas Komisijas iesūtīto vēstuli, lai tuvāko mēnešu laikā noformulētu savu nostāju šajā jautājumā. Helme atzīmēja, ka strīds ar EK turpinās jau daudzus gadus, un pusēm ir atšķirīgi viedokļi.

"Igaunija pieturas pie viedokļa, ka transportlīdzekļu iebraukšanas organizēšana uz šosejas izvietotajos robežkontroles punktos un rindas uz robežas šķērsošanu, gaidīšanas zonas apkalpošana un maksas iekasēšana par šo pakalpojumu attiecas pie satiksmes organizēšanas un ir transporta nozares pasākumi. Tie nav saistīti ar pierobežas kontroli, patrulēšanu un monitoringu. Tādējādi, Igaunijas ieviestie kārtība un pasākumi neattiecas pie Šengena pierobežas noteikumu regulēšanas nozares un nevar būt pretrunā ar tiem," citē RIA Novosti Helmes paziņojumu Igaunijas medijiem.

Tiek ziņots, ka Eiropas Komisija nosūtīja Igaunijai oficiāli vēstuli 2016. gada maijā un motivēto slēdzienu 2019. gada janvārī. Saņemtā atbilde bijusi neapmierinoša, un lai gan dažas izmaiņas robežas šķērsošanas organizēšanā tika atzīmētas komisijas vizītes laikā uz vietas, tiesiskuma situācija nav mainījusies, uzskata Eiropas Komisijā. Šajā sakarā piektdien Eiropas Komisija nosūtīja Igaunijas varasiestādēm papildu vēstuli ar oficiālu paziņojumu.

Igaunijai ir divi mēneši, lai informētu EK par visiem pasākumiem, kas ir veikti pienācīgai Šengenas Pierobežas kodeksa attiecīgo statūtu izpildīšanai. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija var izskatīt iespēju turpināt administratīvo procedūru.

36
Tagi:
robeža, Eiropas Komisija, Igaunija
Pēc temata
Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības
Vladimirs Šapovalovs

Vārda brīvība Latvijā: politologs konstatēja patvaļīgu pārkāpumu

10
(atjaunots 08:47 27.02.2021)
Visu aizvadīto gadu Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu tiesību pārkāpumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ritēja nepārtraukti.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Baltijas valstis tradicionāli demonstrē lielu skaitu Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumu, teikts Maskavas Cilvēktiesību biroja pārskatā, kas tika sagatavots tīmekļa konferences ietvaros starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Visu 2020. gadu Latvija, Lietuva un Igaunija demonstrēja plašāko Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu spektru, informēja Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks. Krievijas Politiskās zinātnes asociācijas valdes loceklis Vladimirs Šapovalovs.

"Tā ir etniskā un valodas diskriminācija un visi iespējamie žurnālistu tiesību pārkāpumi – liels skaits dažādu noziegumu. Aizvadītais gads šajā ziņā izrādījās bagāts – no janvāra līdz decembrim plauka un ziedēja patvaļīgi vārda un informācijas brīvības, Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumi," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja agrāko gadu notikumus. Piemēram, janvārī varasiestāžu spiediena dēļ tika pārtraukts Sputnik darbs Igaunijā. Februārī Latvijā un Igaunijā notika sinhronas kratīšanas mediju holdingā BMA. Martā, holdings bija spiests faktiski pārtraukt savu darbību.

"Jūnijā Latvijas Saeima pastiprināja spiedienu pret raidījumiem krievu valodā, tāpēc rudenī lielākie Latvijas kanāli faktiski svītroja krievu valodu no savas aprades. Vasarā Latvija aizliedza septiņu grupas RT telekanālu apraidi, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš aicināja Eiropas Savienības valstis sekot Latvijas piemēram. Uz viņa vārdiem nekavējoties atsaucās Lietuva, aizliedzot piecus RT kanālus," atzīmēja Šapovalovs.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Eksperts uzsvēra, ka decembrī Latvija pēc telekanālu slēgšanas pārgāja pie krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanām – pret septiņiem cilvēkiem sākta kriminālvajāšana.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, konstatēja: krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšana Baltijā un Ukrainā rada aizvien lielākas Krievijas bažas. Valsts valodas aizsardzību nevar pavadīt represijas pret mazākumtautībām, Lavrovs uzsvēra.

Maskavas Cilvēktiesību birojs ierosināja atbalstīt centienus veidot starptautisko tiesībsargājošo organizāciju, kuras mērķis būs aizsargāt Krievijas pilsoņus un tautiešus ārvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs un Ukrainā.

Шаповалов: Латвия разнузданно нарушает свободу слова
10
Tagi:
žurnālistu vajāšana, krievvalodīgie, mediji
Pēc temata
Sputnik Igaunija bijušie žurnālisti nodibinājuši neatkarīgu izdevumu
Savējos nepametam: Marijas Butinas projektam ir lapa tīmeklī
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Putins apsveica Kaljulaidu

128
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.

Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.

Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.

"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.

Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.

128
Tagi:
Vladimirs Putins, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

0
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

0
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu