Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

115
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

115
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Bayonet Strike, militārās mācības

ASV izsēdināja desantu Igaunijā pēdējo 25 gadu laikā lielāko mācību ietvaros

8
(atjaunots 10:16 09.05.2021)
Vairāk nekā 700 amerikāņu karavīri desantējās aerodromā Jarvas pagastā. Turpat tika nomesta kara tehnika un ekipējums.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Sestdien ASV armijas karavīri izsēdināja Igaunijā lielu desantu mācību "Swift Response" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba preses dienestu.

"Vairāk nekā 700 karavīri no ASV Gaisa desanta spēku 82. divīzijas desantējās Nurmsi apdzīvotās vietas aerodromā Jarvas pagastā. Tāpat tika nomesta militārā tehnika un ekipējums," teikts paziņojumā.

Igaunijas karavīri atzīmēja, ka lielākā daļa desantnieku nogādāti Igaunijā ar transporta lidmašīnām tieši no ASV. Desants tika izmests naktī reālajiem maksimāli pietuvinātos taktiskajos apstākļos. Desantēšanos novēroja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

8. maijā amerikāņu desantnieki helikopteros devās uz Centrālo poligonu.

Mācības apmeklēja ASV armijas Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Kristoferks M. Kavoli, 8. gaisa desanta korpusa komandieris ģenerālleitnants Maikls E. Kurilla un 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kristofers Donahjū.

5. maijā Igaunijā sākās mācības "Swift Response" – ASV mācību Eiropā "Defender Europe" elementu. Jāpiebilst, ka šīs ASV mācības ir lielākās 25 gadu laikā. Manevri notiks 16 Eiropas valstīs, tajos piedalīsies 28 tūkstoši karavīru.

Mācībās "Swift Response" tiek izspēlēta Eiropas aizsardzība krīzes situācijā. Manevros piedalās aptuveni 2500 Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, ASV un Lielbritānijas kareivji, vairāk nekā 20 lidmašīnas un 25 helikopteri. Mācības noslēgsies 14. maijā.

8
Tagi:
militārās mācības, Igaunija, ASV
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
ASV armijas specoperācija "Defender Europe 2021" negarantē drošību Eiropai
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

37
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

37
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām

Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā

0
(atjaunots 11:45 09.05.2021)
Uzvaras parādes ģenerālmēģinājums Maskavā bija tik vērienīgs, ka jau pats par sevi kļuva par īstu parādi.

7. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parādes ģenerālmēģinājums pirms pasākuma, kas veltīts Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Mēroga ziņā mēģinājums ļoti atgādināja parādi Uzvaras dienā, 9. maijā.

Paskatieties, kā tas notika.

 

0
  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Gaisa desanta spēku karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    KF Sauszemes speku komandieris Oļegs Saļukovs Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Trieciena helikopteri Mi-28N "Nochnoi okhotnik" parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Parādes vienību karavīri

  • © AP Photo / Alexander Zemlianichenko

    Možaiska Kara kosmiskās akadēmijas kursantes parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Tanks T-72BZM Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā Maskavā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Smagās liesmumetēja sistēmas TOS-1A "Solncepyok" ekipāžas loceklis

  • © Sputnik / Pavel Bednyakov

    Daudzfunkcionālie helikopteri Mi-8 parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Krievijas Aizsardzības ministrijas Halilova Maskavas Kara mūzikas skolas kursanti

  • © REUTERS / Maxim Shemetov

    Liels skaits cilvēku ieradās noskatīties parādes mēģinājumu

  • © Sputnik / Vladimir Astapkovich

    Viņu vidū bija arī Lielā Tēvijas kara veterāni

  • © Sputnik / Kirill Kallinikov

    Pilotāžas grupu "Russkije vityazi" un "Strizhi" iznīcinātāju MiG-29 un Su-30SM ierinda "Kubas briljants"

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Parādes vienību karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Autonomā starta iekārta "Yars"

  • © AFP / Alexander Nemenov

    Karavīri uz tilta Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Pār biznesa centru "Maskva-siti" pārlidoja iznīcinātāju Su-30SM, Su-35S un bumbvedēju Su-34 ierinda "taktiskais spārns"

  • © AFP / Kirill Kudryavtsev

    Krievijas jūrnieki Sarkanajā laukumā Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Mērķu vilcēji Su-25BM debesīs parādes ģenerālmēģinājumā