Klaipēdas osta

Klaipēdas ostā uzskata, ka Baltkrievija tikai biedē ar kravu pārorientāciju uz Krieviju

34
(atjaunots 11:03 17.10.2020)
Baltkrievijai būtu neizdevīgi pārorientēt savas kravas no Lietuvas uz ostām Krievijā, tas ir dārgi, turklāt tur nav pietiekamu jaudu minerālmēslu pārkraušanai, apgalvo Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Aļģis Lataks.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Pagaidām nekas neliecinot par to, ka Baltkrievijas kravu apjoms Klaipēdas ostā varētu sarukt, ziņoja ostas vadība, vēsta obzor.lt.

"Cipari mums neko nerāda. Gluži pretēji, beramkravu, tostarp arī minerālmēslu apjoms bija labs. Sabiedriskajā telpā mēs jūtam un redzam, ka kāds kaut kur cenšas būvēt termināli vai ietekmēt situāciju, tomēr darbi rit normāli, gan transports, gan kuģi, viss pārējais, šīs kravas iet," stāstīja Klaipēdas ostas ģenerāldirektors Aļģis Lataks.

Viņš uzskata, ka kravu pārorientācija būtu neizdevīga pašai Baltkrievijai, turklāt vajadzīgs laiks, lai sameklētu jaunus maršrutus.

"Naftas produktiem vajag mazāk laika, jo termināļiem Krievijā ir jauda, ziemeļu daļā to nav mazums, tie varētu pieņemt kravu, tomēr tas būtu ļoti dārgi. Ar citām, Baltkrievijas beramkravām būs sarežģīti, jo brīvas jaudas nav daudz vai nav nemaz, tā ir jārada, un tas aizņems ne vienu gadu vien," viņš uzskata.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī. Septembra beigās prognozes par naftas produktu apjomu, ko ražotāji Baltkrievijā varētu nosūtīt pārkraušanai uz ostām Krievijā gandrīz dubultojās – līdz 4-6 milj. tonnu. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pauda cerību, ka vienošanās tiks panāktas jau tuvākajā laikā. 

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Baltkrievija ir gatava izvērtēt termināļa būvdarbus Ļeņingradas apgabalā par līdzekļiem, kas ietaupīti no Krievijas piešķirtā kredīta BelAES būvdarbiem, teica Lukašenko, tiekoties ar reģiona gubernatoru Aleksandru Drozdenko. Savukārt gubernators uzskata, ka Baltkrievija varētu iesaistīties projektos, kas reģionā jau tiek īstenoti, piemēram, Ustjlugas ostā.

Pērn aptuveni piektā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.

34
Tagi:
kravas, tranzīts, Krievija, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

50
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

50
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

48
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
48
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

0
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

0
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli