Dmitrijs Soloņņikovs

Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu

36
(atjaunots 13:42 09.10.2020)
Baltijas valstis visiem spēkiem demonstrē, ka nevēlas sadarboties ar Baltkrievijas prezidentu.

RĪGA, 9. oktobris – Sputnik. Viļņa bloķējusi ES lēmumu piešķirt līdzekļus Baltkrievijai ES pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Lietuvas IeM pauda bažas, ka Minska varētu izmantot finansējumu citiem mērķiem. Ministrija vēstīja, ka viena iesaldētā maksājuma summa sastāda aptuveni trīs miljonus eiro.

Baltijas valstis var bloķēt visas Baltkrievijas tagadējās valdības iespējas, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Mūsdienu valsts attīstības institūta direktors, politologs Dmitrijs Soloņņikovs.

"Baltijas republiku valdības uzskata, ka Aleksandrs Lukašenko nav leģitīmais prezidents un, tiklīdz pie varas nāks leģitīmais, viņuprāt, prezidents, palīdzība būs pieejama," skaidroja Soloņņikovs.

Eksperts norādīja, ka summa pārrobežu sadarbības programmas ietvaros nav liela un Baltkrievijas dzīvē neko principiāli nemaina, turklāt nav zināms, vai Baltkrievija nākotnē piedalīsies šajā programmā.

"Tāpēc no Baltijas valstu puses tas drīzāk ir imidža žests, sak, viņi nesadarbosies ar Aleksandru Grigorjeviču," uzsvēra Soloņņikovs.

Nevar teikt, ka tas principiāli smagi skars Baltkrievijas budžetu vai nāks par labu kādai no pusēm, atzīmēja politologs.

"Tagadējā situācijā, kad no Minskas atsaukti Baltijas valstu vēstnieki, bet Svetlana Tihanovska tiek dēvēta par Baltkrievijas likumīgi ievēlēto prezidentu, palīdzības trūkums neko neietekmēs," secināja eksperts.

Pārrobežu sadarbības programma paredzēta reģionu attīstībai Baltkrievijas un Lietuvas, kā arī Baltkrievijas un Latvijas robežu abās pusēs. ES plānoja 2020. gadā tai piešķirt 18,4 miljonus eiro, 2021. gadā – 10,7 miljonus eiro un 3,5 miljonus eiro – laikā no 2022. līdz 2024. gadam.

Krīze Minskas un Baltijas valstu attiecībās iestājās pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko ar 80,1% vēlētāju atbalstu. Baltijas valstis pārmeta Baltkrievijas valdībai balsojuma rezultātu falsifikāciju un ieviesa sankcijas pret 101 amatpersonu, ieskaitot Lukašenko. Minska spēra atbildes soļus, kā arī ieteica Lietuvai un Polijai ierobežot diplomātisko klātbūtni valstī. Varšava, Viļņa, Rīga, Tallina un Berlīne ir atsaukušas vēstniekus no Minskas konsultācijām.

Солонников: Литва демонстративно лишила Беларусь денег Евросоюза
36
Tagi:
Finanses, Baltkrievija, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai
Baltkrievija ieviesusi atbildes sankcijas pret Eiropas Savienību
Polijas ĀM: daļa ES valstu atsauc savus vēstniekus no Minskas uz konsultācijām
Latvijai nevajag dot padomus Baltkrievijai un KF: radioklausītājs kritizē valdību
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

6
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

6
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

31
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
31
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

0
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju