Dmitrijs Žuravļovs

Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci

54
(atjaunots 07:51 09.10.2020)
Baltijas valstu un Polijas mērķis nav stiprināt demokrātiju kaimiņvalstī, neskatoties uz skaļajiem vārdiem, uzskata eksperts Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 9. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska iekļauta Krievijas IeM meklējamo personu bāzē.

Dzimtenē Tihanovska tiek meklēta lietā par aicinājumiem sagrābt varu valstī. Viņa apsūdzēta saskaņā ar republikas Kriminālkodeksa 361. pantu "Aicinājumi uz darbībām ar mērķi nodarīt kaitējumu Baltkrievijas Republikas nacionālajai drošībai".

Latvijas ārlietu ministrs pauda sašutumu sakarā ar Tihanovskas izsludināšanu meklēšanā un klāstīja, ka viņa neesot pastrādājusi noziegumu. politiķes iekļaušanu meklējamo personu sarakstā viņš uzskata par iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās.

Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs intervijā Sputnik Lietuva norādīja, ka Latvija ir "suņa lomā".

"Ja no mūsu prokuratūras viedokļa viņas darbībās ir nozieguma sastāvs, mums ir tiesības izsludināt viņu meklēšanā. Tieši tāpat kā jebkuru citu noziedznieku. (..) Latvijas ĀM ar mums varētu strīdēties tikai par nozieguma sastāvu Svetlanas Tihanovskas darbībās vai tā trūkumu. Ja šajā jautājumā strīda nav, ir neiespējami tālāk apspriest, vai mums ir tiesības vajāt noziedznieku. (..) Tam nav ne mazākā sakara ar politiku Baltkrievijā," viņš teica.

Žuravļovs atzīmēja, ka Baltijas valstis, it īpaši Lietuva un kaimiņu Polija vienmēr uzskatījušas Baltkrieviju par poļu un lietuviešu koloniju.

"Ir pat neērti teikt, ka viņi (Baltijas valstis – red.) iejaukušās (Baltkrievijas – red.) iekšējās lietās, jo tas notika atklāti, tomēr pats galvenais ir mērķis. Baltijas un Polijas galīgais mērķis nebūt nav demokrātijas stiprināšana Baltkrievijā, mērķis ir aprīt Baltkrieviju, padarīt to par savu provinci. Tātad, protams, var jau runāt par demokrātijas brīvību un visu pārējo, tomēr dažkārt vajadzētu arī uz realitāti paskatīties," viņš konstatēja.

54
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Politologs: tikšanās Lietuvā parādīja, kas ir Baltkrievijas notikumu pasūtītājs
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

52
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

52
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

52
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

52
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

Pasažieriem liedz ierasties Rīgā bez negatīva Covid-19 testa

0
(atjaunots 13:26 26.01.2021)
Kopš 15. janvāra, lai iekļūtu Latvijā, ir jāuzrāda negatīvs PĶR tests, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms izlidošanas.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Pagājušajā nedēļā, negatīva Covid-19 testa neesamības dēļ 24 pasažieriem tika atteikts lidot uz Rīgu, raksta Jauns.lv, atsaucoties uz Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītāju Aivi Vincevu. Atgādinām, ka tests ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā.

Tāpat Viņcevs atzīmēja, ka CAA iepriekš brīdināja pārvadātājus par nepieciešamību pasažieriem uzrādīt izziņu par polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa veikšanu. Turklāt lidosta informēja pārvadātājus par nepieciešamību pirms iekāpšanas pārbaudīt, vai pasažieriem ir negatīvs konkrētā testa veids.

Tiem pasažieriem, kuri pēdējo triju mēnešu laikā pārslimojuši ar koronavīrusa infekciju, jāsaņem no ārsta izziņa, ka tie vairs nav infekciozi.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Iepriekš Sputnik rakstīja, ka kopš 15. janvāra Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas robežās, kā arī Šveicē un Lielbritānijā ir atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autobusiem un dzelzceļu. Tomēr katram ieceļotājam Latvijā būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Tests jāveic ne vēlāk kā 72 stundas pirms robežas šķērsošanas brīža.

Latvijas slimību profilakses un kontroles centrs pagājušās nedēļas nogalē atjauninājis valstu sarakstu, ierodoties no kurām jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Kopš 23. janvāra obligātā pašizolācija ir nepieciešama pēc visu Eiropas Savienības valstu apmeklējuma, izņemot Vatikānu. Tā ir vienīgā ES valsts, kur Covid-19 saslimstības slieksnis nepārsniedz 50 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Valstu vidū, kuras neietilpst Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, pašizolācija nav nepieciešama pēc atgriešanās no Dienvidkorejas, Ruandas, Jaunzēlandes, Taizemes, Singapūras un Austrālijas.

Pašizolācija ir nepieciešama pēc atgriešanās no Lielbritānijas. Tāpat būs jāsēž mājās pēc Japānas apmeklējuma.

0
Tagi:
koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei