Viļņas lidosta, foto no arhīva

Lietuva atcels Covid-19 saslimstības slieksni

35
(atjaunots 14:19 08.10.2020)
Konkrēti Covid-19 saslimstības skaitļi Lietuvā vairs nav svarīgi – pašizolācija jāievēro pēc ierašanās no tām valstīm, kur epidemioloģiskā situācija ir sliktāka.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Lietuvā atteikušies noteikt konkrētu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežu – tagad pašizolācija vienkārši ir jāievēro ierodoties no tām valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu ir augstāka, vēsta Sputnik Lietuva.

"Līdz ar saslimstības pieaugumu Lietuvā ir lietderīgāk iekļaut skarto valstu sarakstā tikai tās valstis, kurās koronavīrusa inficēšanās risks ir augstāks, nekā Lietuvā," paziņoja IeM vadītāja Rita Tamašuniene.

Saskaņā ar lēmuma projektu, koronavīrusa rezultātā cietušo valstu sarakstā tiks iekļautas tās valstis, kurās 14 dienu saslimstība par 10% un vairāk pārsniedz saslimstības līmeni Lietuvā.

Papildu epidemioloģiskie kritēriji (testēšanas aptvēruma līmenis, pozitīvo testu rezultātu procents, informācijas pieejamība, stacionēšanas līmenis) arī tiks vērtēti trešo valstu iekļaušanā šajā sarakstā.

Līdz šim sarakstā iekļāva valstis, kurās saslimstības rādītājs sastādīja 25 un vairāk gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Lietuvā ir apstiprināti 5 625 koronavīrusa gadījumi. Pašlaik slimo 2 863 cilvēki, 2 660 – izveseļojās, 102 cilvēki nomira.

Šī gada maijā Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla pārrobežu braucienu ierobežojumus starp republikām savu valstu iedzīvotājiem, nosaucot to par "Baltijas burbuli". Baltijas valstu pilsoņi un personas, kurām ir uzturēšanās tiesības šajās republikās, varēja ceļot bez ierobežojumiem uz Lietuvu, Igauniju un Latviju.

Taču sakarā ar otrā Covid-19 viļņa sākšanos Baltijas kaimiņvalstīs Latvija iekļāva "dzeltenajā sarakstā" sākumā Igauniju, bet pēc tam arī Lietuvu. Arī pašā Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ir pieaudzis, taču ne tik stipri.

35
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Zibenīga izplatība: vai Latvijā ir jāsāk gaidīt karantīna Covid-19 dēļ
Veselības ministrija lūdz iedzīvotājus neveikt Covid-19 testu bez iemesla
Kad trūcīgajiem sāks izdalīt maskas par brīvu: Rīga gatavojas Covid-19 ierobežojumiem
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

2
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

2
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

10
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

10
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam

0
(atjaunots 12:05 21.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdz valstij piešķirt skolotājiem ikmēneša kompensāciju par attālināto darbu 60 eiro apmērā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Kompensāciju arodbiedrība pieprasa Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumu ietvaros, saskaņā ar kuriem darba devējam ir jākompensē darbiniekam izdevumi attālinātajam darbam, raksta Grani.lv.

Pieprasītā summa ietver sevī darba aprīkojuma amortizāciju – 30 eiro datoram, programmnodrošinājumam, darba galdam, 10 eiro kancelejas piederumiem, 6 eiro komunālajiem izdevumiem un 14 eiro telefona un Interneta rēķina apmaksai.

Kompensācija var tikt izmaksāta no kopēja izglītības nozares finansējuma, uzskata arodbiedrība. Lai skolotājs varētu pasniegt attālināti, skolotājam ir jābūt portatīvajam datoram ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, tīmekļa kameru, mikrofonu un austiņām. Turklāt darbs no mājām nozīmē, ka pedagogs vairāk patērē elektrību, kā arī ir nepieciešams kvalitatīvs Internets ar augstu un stabilu ātrumu – tas arī ir jākompensē. Neskaitot pārējo, arodbiedrība uzskata, ka skolotājiem ir nepieciešami digitālo iemaņu un attālinātas pasniegšanas iemaņu pilnveidošanas pasākumi.

Kā jau ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolām vairākus mācību modeļus pandēmijas laikā, tai skaitā daļēji vai pilnībā attālinātā režīmā. Turklāt no 26. līdz 30. oktobrim 7.-12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies attālināti, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
kompensācija, attālinātās mācības, Latvija, pedagogi
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana