Kvadrakopteris. Foto no arhīva

Bet ja ar tiem izdzenās protestus: Latvija un Lietuva pārdeva Baltkrievijai dronus

19
(atjaunots 18:20 07.10.2020)
ES, Latvijas un Lietuvas varasiestādes pārmet Baltkrievijai vardarbību pret protestētājiem un pārdot tām aprīkojumu, kas var tikt izmantots protestētāju izsekošanai.

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienība nopirka Baltkrievijas varasiestādēm 15 bezpilota izsekošanas lidaparātus un radīja bažas, ka tehnika tiks izmantota protestētāju izsekošanai, vēsta EUObserver.

Laikā, kad Lietuvas varasiestādes nosoda vardarbības pielietošanu pret protestētājiem Baltkrievijā, Lietuvas policija 16. septembrī nodeva Baltkrievijas Republikas Valsts tiesas ekspertīžu komitejai dronus, par kuriem turklāt samaksāja ES – Lietuva un Latvija saņēma 850 tūkstošus eiro.

Opozīcijas pārstāvji raizējas, ka droni var tikt izmantoti, piemēram, aktīvistu atpazīšanai, kas var novest pie viņu arestēšanas.

​Komitejas mājaslapā tiek ziņots, ka droni, kas ir aprīkoti ar foto un video ierīcēm, tiks izmantoti ne tikai galvaspilsētā, bet arī Minskas, Vitebskas un Grodņas apgabalā.

Lietuva paskaidroja, ka droni bija piegādāti septembrī, saskaņā ar līguma nosacījumiem, taču pēc 9. augusta protestu sākuma Viļņa pārtrauca visus Baltkrievijas maksājumus, kas saistīti ar savstarpējiem ES projektiem.

Saskaņā ar ES diplomātiskā dienesta datiem, droni pagaidām nav izmantoti, un jebkurā gadījumā ar to palīdzību nav iespējams identificēt konkrētus cilvēkus – tie ir paredzēti plašākai nozieguma vietas filmēšanai.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

ES apgalvo, ka Baltkrievijas varasiestādes saņēma dronus, lai izmantotu tos "dabas un ekoloģisko katastrofu" gadījumos, taču Lietuva un Latvija norādīja arī citus bezpilota lidaparātu pielietošanas mērķus. Piemēram, Latvijas diplomāts paskaidroja, ka droni var tikt izmantoti "robežsardzē, palīdzībai katastrofu un dabas kataklizmu gadījumos", bet Lietuvas diplomāts – ka tās ir paredzētas "pierobežas apgabalu apsardzei un kriminālizmaklēšanas ekspertīzēs".

Baltkrievijā apgalvo, ka droni noderēs "dabas un cilvēka izraisītu katastrofu, CSNg izpētei, kā arī cilvēku meklēšanas darbos mežā".

"Protams, aprīkojumam jābūt izmantotam tikai tiem mērķiem, kuriem tas tika piegādāts," paziņoja Latvijas diplomāts.

"Mēs ceram, ka droni tiks izmantoti tiem paredzētajiem mērķiem," piebilda viņa kolēģis no Lietuvas.

Savukārt ES diplomātiskajā dienestā solās uzraudzīt projektu.

Taču baltkrievu aktīvistus tas viss nemierina – viņi joprojām ir pārliecināts, ka bezpilota lidaparāti tiks pielietoti protestu izdzenāšanai, un interesējas, kā tieši trūkst ES – sirdsapziņas vai smadzeņu.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

19
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (88)
Pēc temata
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Latvijai nevajag dot padomus Baltkrievijai un KF: radioklausītājs kritizē valdību
Dombrovskis: Baltkrievijas kravu novirzīšana no Latvijas uz KF ir laika jautājums
"Vienots Latvijas tēls" par gandrīz pusotru miljonu gadā? Iedzīvotāji ir pret
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

5
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

5
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti