Siltumelektrostacija Elektrenai

Palaiduši vējā, tāpat tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū

73
(atjaunots 11:51 04.10.2020)
Baltija būtu varējusi iegūt nopietnas priekšrocības un vērā ņemamas dividendes, ja kļūtu par tranzīta laukumu elektroenerģijas tirdzniecībā starp Krieviju un Skandināviju.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija piešķīra Baltijas valstīm summu 720 miljonu eiro apmērā energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Sputnik Lietuva. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns atzīmēja, ka projekts guvis nebijušu atbalstu un maksimālo iespējamo finansējumu no ES – 75% no budžeta.

Ar tādu finansējumu Baltijas valstis patiešām var atslēgties no enerģētiskā gredzena BRELL, tomēr rodas jautājums par apgādes stabilitāti un patērētāju cenām, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Pēdējā gadu desmita laikā Baltijas valstis radījušas labu infrastruktūru, kas saista tās ar citām Eiropas valstīm – Poliju, Igauniju un Somiju. Ar to varētu izrādīties pietiekami sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, tomēr problēma ir citāda.

Atslēgšanās no enerģētiskā gredzena BRELL palielinās Baltijas atkarību no situācijas elektroenerģijas tirgū Skandināvijā un Austrumeiropā – ne tikai no cenu, bet arī tehniskā viedokļa," brīdināja Kondratjevs.

Eksperts paskaidroja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būs ļoti grūti kompensēt elektroenerģijas deficītu, ja pēkšņi atslēgsies zemūdens kabelis starp Baltiju un Zviedriju, ja gadīsies ārkārtas situācija starpvalstu EPL.

"Baltijas valstu sistēma būs nogriezta no BRELL, taču būs sarežģīti nodrošināt pašmāju jaudu darbu un izmantot tās. Patērētāju apgādes drošība kritīsies, un tā ir galvenā problēma," uzsvēra eksperts.

Viņš atgādināja, ka Baltijas valstis palaiž vējā labas izredzes kļūt par elektroenerģijas tirdzniecības laukumu, kā arī ES un KF energosistēmu savstarpējas sinhronizācijas laukumu.

"Pārvēršanās par tranzīta laukumu starp Krieviju un Skandināviju varētu dāvāt Baltijas valstīm nopietnas priekšrocības un būtiskas ekonomiskās dividendes. Taču, tāpat kā gadījumā ar Krievijas un Baltkrievijas kravām, Baltijas valstis izvēlējās kļūt par perifēriju, nevis tranzīta sadales centru," atgādināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli līdz šim strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem pieslēgumiem ar Poliju, Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izstāšanos no tās energosistēmas, un vairākkārt pārbaudījusi gatavību patstāvīgam darbam.

73
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuvas Seima deputāts apsūdz Latvijas enerģētiķus "darbā Krievijas labā"

Pamēģiniet dzīvot bez BRELL: Baltkrievija atslēdza no padeves Lietuvu

105
(atjaunots 17:15 09.04.2021)
Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija veica energosistēmas izmēģinājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu ieplānoto atslēgšanu no kopējā tīkla BRELL, vēsta Sputnik Meedia.

Elektrība no Baltkrievijas netika saņemta aptuveni diennakti

Enerģētiķi informēja, ka testēšanas gaitā uz diennakti bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Tiek novērots energosistēmas darbs, pēc tam līnijas tiks ieslēgtas. Atzīmēts, ka darbā ievērotas visas drošības tehnikas prasības.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

"Izmēģinājumi notiek ar mērķi pārbaudīt Baltkrievijas energosistēmas darbību, ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu plānoto atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka, kas apvieno Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu," paskaidroja EM pārstāvji.

Resors atzīmēja, ka līdzīgi izmēģinājumi, kuru gaitā notiks darbs ar BRELL valstu sistēmas operatoriem saskaņotās programmas ietvaros, ieplānoti 11. aprīlī.

2019. gada vasarā Igaunija, Latvija, Lietuva un ES parakstīja vienošanos par nacionālo enerģētikas sistēmu atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmām.

Atslēgšanās no BRELL mazinās izvēles iespējas

Iepriekš vēstīts, ka Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas var nopietni skart elektroenerģijas patērētājus Baltijā.

Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Kondratjevs konstatēja, ka elektrības imports no Krievijas un Baltkrievijas patlaban trim Baltijas valstīm ir savdabīgs apdrošināšanās mehānisms, ko tās zaudēs, atslēdzoties no BRELL.

"Cenas šajā tirgū ne tikai ir stabili zemākas nekā Ziemeļeiropas tirgū, bet arī mainās visai vāji, ir prognozējamas. Baltija zaudē iespēju izvēlēties piegādātāju ar zemāko elektroenerģijas cenu, zaudē saprotamu un prognozējamu cenu," precizēja Kondratjevs.

Eksperts brīdina: Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas piemērs, kur cenu lēcienus iedzīvotāji uztver mierīgi, nevar būt piemērots Baltijai lielās algu līmeņa un ekonomikas attīstības starpības dēļ.

Pazīstamais publicists un politologs Armens Gasparjans pieļāva, ka Baltijas valstis var nonākt situācijā, kādā izrādījies Teksasas štats ASV. Runa ir par enerģētisko kolapsu, kas skāra reģionu anomālā sala dēļ.

105
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Armens Gasparjans

Gasparjans: pagaidiet, drīz dalīsim "igauņu pīrāgu"

68
(atjaunots 12:29 09.04.2021)
Žurnālists un publicists Armens Gasparjans komentēja igauņu ierosinājumu pieprasīt no Berlīnes kompensāciju par zaudējumiem, ko nodarījusi "verdzība" un atklāja, kā iespējams atbalstīt tādu "brīnumainu izrāvienu".

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Žurnālists Armens Gasparjans ierosinājis atbalstīt Igaunijas nacionālistiskās partijas EKRE pārstāvja ideju – pieprasīt no Vācijas kompensācijas par "septiņu gadsimtu verdzību", tikai mazliet no citas puses, vēsta Sputnik Meedia.

"Es iesaku atbalstīt šo brīnumaino izrāvienu. Galu galā, ne velti pie mums Aleksandrs Puškins runāja par dvēseles burvīgajām ilgām," teica Gasparjans.

Viņš paskaidroja, ka runa ir par "parādu" pieprasīšanu nevis no Berlīnes, bet gan no Tallinas. Tāpēc sava komentāra ievadā žurnālists pabrīdināja: "Nenobiedējiet, vēlāk dalīsim igauņu pīrāgu."

Iepriekš Igaunijas nacionālkonservatīvās partijas (EKRE) izdevumā parādijās raksts, kura autors ierosināja izvirzīt Vācijai prasību par zaudējumiem, ko vācieši esot nodarījuši Igaunijai laikā, kad valdīja igauņu zemē.

"Tā kā Rietumi jau sākuši dalīt kompensāciju starp visiem apspiestajiem bet igauņu verdzība ir īsts vēsturiskais netaisnīgums, mēs pieprasām savu daļu," teikts rakstā.

68
Tagi:
Armens Gasparjans, Igaunija, Vācija
Pēc temata
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Vācieši samaksās desmitiem miljardu reparācijās. Kas tās dabūs?
Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru
Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

FM vēlas atcelt nodokļu atvieglojumus mantojumam un laimestiem loterijā

0
(atjaunots 23:44 10.04.2021)
Kādus nodokļu atvieglojumus iesaka atcelt Finanšu ministrija un kāpēc tā nolēmusi ierosināt šo jautājumu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Šīsnedēļas sēdē valdība noklausījās Finanšu ministrijas pārskatu par esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Resors iesaka atcelt vairāk nekā pusi no 309 patlaban spēkā esošajiem atvieglojumiem, stāsta Latvijas Avīze. Tiesa, nav domājams, ka plāni īstenosies tuvākajā laikā – arī FM atzīst, ka resora nodomam pretojas divu ministriju pārstāvji.

FM pārskatā pieļauts, ka tiks saglabāti 116 pašreizējie atvieglojumi. Taču gadījumā ar 191 normu nav iespējams precīzi minēt to mērķus un priekšrocības, tāpēc plānots tās atcelt. To starpā, piemēram, ir solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM pamato ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu no 2018. gada 31. maija, kurā secināts: līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga. Piemēram, bija plānots, ka 2018. gadā ieviestais neapliekamais ienākumu minimums ļaus ne īpaši bagātiem cilvēkiem paturēt uz rokas vairāk naudas. Taču nodokļu izmaiņu rezultātā viņi bija spiesti maksāt vairāk nekā vajadzīgs, bet pārmaksāto summu varēs atgūt tikai nākamajā gadā pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tiesa, iespējams, ka nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumus nav skaidrojama ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību, uzskata Latvijas Avīze. Saskaņā ar pārskatu, 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro – vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.

0
Tagi:
atvieglojumi, Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku