Siltumelektrostacija Elektrenai

Palaiduši vējā, tāpat tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū

67
(atjaunots 11:51 04.10.2020)
Baltija būtu varējusi iegūt nopietnas priekšrocības un vērā ņemamas dividendes, ja kļūtu par tranzīta laukumu elektroenerģijas tirdzniecībā starp Krieviju un Skandināviju.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija piešķīra Baltijas valstīm summu 720 miljonu eiro apmērā energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Sputnik Lietuva. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns atzīmēja, ka projekts guvis nebijušu atbalstu un maksimālo iespējamo finansējumu no ES – 75% no budžeta.

Ar tādu finansējumu Baltijas valstis patiešām var atslēgties no enerģētiskā gredzena BRELL, tomēr rodas jautājums par apgādes stabilitāti un patērētāju cenām, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Pēdējā gadu desmita laikā Baltijas valstis radījušas labu infrastruktūru, kas saista tās ar citām Eiropas valstīm – Poliju, Igauniju un Somiju. Ar to varētu izrādīties pietiekami sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, tomēr problēma ir citāda.

Atslēgšanās no enerģētiskā gredzena BRELL palielinās Baltijas atkarību no situācijas elektroenerģijas tirgū Skandināvijā un Austrumeiropā – ne tikai no cenu, bet arī tehniskā viedokļa," brīdināja Kondratjevs.

Eksperts paskaidroja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būs ļoti grūti kompensēt elektroenerģijas deficītu, ja pēkšņi atslēgsies zemūdens kabelis starp Baltiju un Zviedriju, ja gadīsies ārkārtas situācija starpvalstu EPL.

"Baltijas valstu sistēma būs nogriezta no BRELL, taču būs sarežģīti nodrošināt pašmāju jaudu darbu un izmantot tās. Patērētāju apgādes drošība kritīsies, un tā ir galvenā problēma," uzsvēra eksperts.

Viņš atgādināja, ka Baltijas valstis palaiž vējā labas izredzes kļūt par elektroenerģijas tirdzniecības laukumu, kā arī ES un KF energosistēmu savstarpējas sinhronizācijas laukumu.

"Pārvēršanās par tranzīta laukumu starp Krieviju un Skandināviju varētu dāvāt Baltijas valstīm nopietnas priekšrocības un būtiskas ekonomiskās dividendes. Taču, tāpat kā gadījumā ar Krievijas un Baltkrievijas kravām, Baltijas valstis izvēlējās kļūt par perifēriju, nevis tranzīta sadales centru," atgādināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli līdz šim strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem pieslēgumiem ar Poliju, Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izstāšanos no tās energosistēmas, un vairākkārt pārbaudījusi gatavību patstāvīgam darbam.

67
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuvas Seima deputāts apsūdz Latvijas enerģētiķus "darbā Krievijas labā"
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

28
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

28
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

42
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
42
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"

Neizdevās padarīt Ameriku varenu: Donalda Trampa prezidentūras gadi

0
(atjaunots 22:53 16.01.2021)
  • ASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads
  • Cilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads
  • ASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads
  • Demonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads
  • Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos
  • ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans
  • Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā
  • ASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā
  • ASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē
  • Trampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR
  • Migrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas
  • ASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā
  • FedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā
  • Demonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu
  • ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats
  • ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam
  • ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā
  • Policijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves
Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pamet posteni ar skandālu – viņam atkal pieteikts impīčments.

Tuvojas noslēgumam ASV 45. prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņš. Jau 20. janvārī valsts vadītāja postenī stāsies demokrāts Džo Baidens.

Tagadējais ASV vadītājs ne vienu vien reizi saskāries ar tautas un varasvīru kritiku.

Nedēļu pirms aiziešanas Trampam izsludināts impīčments. Viņš ir pirmais prezidents valsts vēsturē, kuru atstādina no varas divas reizes. Šoreiz viņš apsūdzēts par bruņotas sacelšanās kurināšanu valstī.

Vai 45. ASV prezidentam ir izdevies atjaunot Amerikas kādreizējo varenību, ko viņš solīja inaugurācijā?

Apkopojot Trampa prezidentūras rezultātus, eksperti pievērsa uzmanību vairākiem notikumiem valstī pēdējo 4 gadu laikā.

Viens no tiem ir rekordlielais IKP pieaugums ASV vēsturē, kas fiksēts 2019. gada vasarā. Atzīmēta arī ekonomikas straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas rezultātā.

Trampa prezidentūras laikā valsts nomainījusi galveno tirdzniecības partneri – Ķīnas vietā stājusies Meksika.

Trampa administrācija būtiski palielināja aizsrdzības budžetu. 2020. gada oktobrī tas pārsniedza 700 miljardus dolāru.

Tramps pazīstams ar saviem asajiem izteikumiem, tomēr 4 gadu laikā ASV nav sākušas nevienu militāro kampaņu ārvalstīs.

Trampa laikā valstī izveidoti karaspēki, kas paredzēti darbam kosmosā.

Pēdējo 4 gadu laikā ASV būtiski krities migrant skaits, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Pie tam audzis nelegālo ārvalstnieku deportāciju skaits.

ASV audzis likumu skaits, kuros pieminēta Krievija, turklāt valsts izstājusies no vairākiem svarīgiem starptautiskajiem līgumiem.

Pie tam aizejošajam prezidentam, neskatoties uz solījumiem, neizdevās pabeigt sienu uz Meksikas robežas.

0
  • ASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads
    © AFP 2019 / Saul Loeb

    ASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads

  • Cilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads
    © AFP 2019 / Atta Kenare

    Cilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads

  • ASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads
    © AFP 2019 / Saul Loeb

    ASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads

  • Demonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads
    © AFP 2019 / Timothy A. Clary

    Demonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads

  • Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos
    © Sputnik / Sergey Guneev

    Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos

  • ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans
    © AFP 2019 / Thomas Peter

    ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans

  • Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā
    © Sputnik / Stringer

    Opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā

  • ASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā
    © AFP 2019 / Saul Loeb

    ASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā

  • ASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē
    © AP Photo / Sebastian Scheiner

    ASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē

  • Trampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR
    © AP Photo / Susan Walsh

    Trampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR

  • Migrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas
    © AP Photo / Ramon Espinosa

    Migrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas

  • ASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā
    © AFP 2019 / Alex Edelman

    ASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā

  • FedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā
    © AP Photo / David J. Phillip

    FedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā

  • Demonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu
    © AFP 2019 / Justin Sullivan / Getty Images

    Demonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu

  • ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats
    © REUTERS / Carlos Barria

    ASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats

  • ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam
    © REUTERS / Leah Millis

    ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam

  • ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā
    © REUTERS / Stephanie Keith

    ASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā

  • Policijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves
    © Sputnik / Brian Smith

    Policijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves

Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
Pirmo reizi ASV vēsturē: Tramps izpelnījies otru impīčmentu