Gāzes tankkuģis. Foto no arhīva

Pirmā oktobrī: Lietuvā ienākusi SDG krava no Krievijas

55
(atjaunots 21:02 03.10.2020)
Iepriekšējā Krievijas gāzes partija tika saņemta Klaipēdas ostā septembra beigās – aptuveni desmit tūkstoši kubikmetru.

RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Lietuvā saņemta sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) krava no Krievijas – pirmajā oktobrī. Par to liecina portāla Marinetraffic.com dati, vēsta Sputnik Lietuva.

Vietne ziņo, ka gāzes kuģis "Coral Fungia" ieradies Klaipēdā un pienācis pie SDG termināļa sestdienas rītā. Sniegtā informācija liecina, ka kuģis ieradies no Visockas ostas, kur atrodas kompānijas "Novatek" sašķidrinātās gāzes rūpnīca.

Spiežot pēc maršruta kartes, "Coral Fungia" izgājis no Krievijas ostas ceturtdienas vakarā.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

SDK termināļa operatora "Klaipėdos nafta" grafiki norāda, ka kravas apjoms sastādījis aptuveni desmit tūkstošus kubikmetru gāzes.

Sputnik Lietuva vēstīja, ka iepriekšējo SDG kravu no Krievijas Klaipēdas terminālis saņēmis septembra beigās.

Lietuva uzbūvēja termināli 2014. gadā. Valdība pamatoja lēmumu ar vēlmi atbrīvoties no "atkarības" no Krievijas gāzes. Tomēr termināļa uzturēšana valstij izmaksā ļoti dārgi – ik gadus "Klaipėdos nafta" maksā Norvēģijai 60 miljonus eiro par nomu, neskaitot uzturēšanas izdevumus.

Visbiežāk Lietuva saņem sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas un Norvēģijas. Krievijas degviela tiek piegādāta regulāri kopš pērnā gada pavasara. Jāpiebilst, ka visā Klaipēdas termināļa pastāvēšanas laikā tas saņēmis vien dažas partijas amerikāņu sašķidrinātās gāzes, par kuras iepirkumiem Lietuvas valdība tik bieži runā. Tuvāko kravu Klaipēdas terminālis gaida nākamās nedēļas laikā.

55
Tagi:
Krievija, Lietuva, SDG, gāze
Pēc temata
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Skultes SDG termināļa perspektīvas top miglainākas: JKP un KPV LV domstarpības saasinās
Eksperts: SDG terminālis Latvijā ir ekonomiski neizdevīgs
Ja nu tā būs Krievijas gāze: Latvijā nevēlas SDG termināli un līgumus uz 35 gadiem
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

5
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

5
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti