Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Baltija kļūst par balastu ES bez normālām attiecībām ar Krieviju

32
(atjaunots 14:33 01.10.2020)
Viena no galvenajām Baltijas valstu priekšrocībām Vecās Pasaules acīs ir sakārtoti tirdznieciski ekonomiskie sakari ar austrumu kaimiņu. Tagad republikas šo priekšrocību zaudē, uzskata eksperts.

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas ekonomika Covid-19 pandēmijā ir cietusi mazāk nekā lielākā daļa valstu, vēsta Lietuvas Banka.

LB valdes priekšsēdētājs Vitass Vasiļauskis paziņoja, ka Lietuvas ekonomikas galvenās nozares jau sasniegušas vai gandrīz sasniegušas līmeni, kādā bija pirms pandēmijas. Pēc viņa domām, pandēmijas seku mīkstināšanai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus un ES atbalstu jānovirza ekonomikas pārveidošanai un senu problēmu risināšanai.

Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs intervijā Sputnik Lietuva konstatēja, ka Eiropas vājākās valstis, kuru vidū ir arī Baltija, cietīs stiprāk nekā citas ES valstis.

"Te mēs atgriežamies pie vecā jautājuma par to, ka Baltijas unikālā vērtība Eiropas acīs var būt jaunas pievienotās vērtības veidošanas aspektā tikai gadījumā, ja attiecības ar Krieviju ir normālas. Ja pie Baltijas austrumu robežas stāv mūris, no perspektīva reģiona Baltija pārvēršas par balastu pārējai Eiropas Savienībai," viņš uzskata.

Ekonomists atgādināja, ka Baltijas valstis nav spējīgas patstāvīgi radīt nekādu pievienoto vērtību ES.

"Konkurences cīņā Baltija vienmēr zaudē, ja tai nav normālu tirdznieciski ekonomisko attiecību ar Krieviju. Tāpēc pat gadījumā, ja lejupslīde Eiropā būs mazāka nekā agrākās prognozes, tas nenozīmē neko labu Baltijai. Krīzes apstākļos vecā Eiropa vispirms glābsies pati... Baltijas nabadzība – tā noteikti nav Vācijas problēma," apliecināja Aleksejs Zubecs.
32
Tagi:
tirdzniecība, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība, Krievija
Pēc temata
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Sergejs Kondratjevs

Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL

36
(atjaunots 07:53 27.01.2021)
Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas patēriņš aukstā laika apstākļos Lietuvā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – lielāko gandrīz 30 gadu laikā, pastāstīja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz elektroenerģijas padeves sistēmas nacionālā operatora Litgrid informāciju – kopējais elektroenerģijas patēriņš Lietuvā 18. janvārī sastādījis 2075 megavatstundas.

Eiropa saskārās ar sen neredzētu salu. Tas radījis krasu elektroenerģijas patēriņu, tātad – arī elektrības cenas pieaugumu, tomēr tas nav pats nopietnākais izaicinājums Lietuvas energosistēmai, atzīmēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Brīvajā tirgū tāds sals noved pie elektroenerģijas cenas būtiskām svārstībām. Lietuva ir apņēmusies atslēgties no energosistēmas BRELL. Tagad rodas iespaids, ka republika itin labi tiek galā uz savas ģenerācijas rēķina un pateicoties padevei no Skandināvijas energosistēmas. Tomēr faktiski jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos notiek būtiskas svārstības energosistēmas tehniskajos parametros, līdz pat vispārējai atslēgšanai un patērētāju izslēgšanai. Tas ir sarežģītāks un smagāks izaicinājums, nekā elektroenerģijas cenu svārstības," paskaidroja Kondratjevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts konstatēja: lai pārvarētu tādu izaicinājumu, Lietuvai jārada pašau savi ģenerācijas avoti, pie tam ne tikai atjaunojamie, bet arī rezerves jaudas – tās pašas gāzes elektrostacijas, kā arī būtiski jānostiprina tīkla infrastruktūra.

"Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt pirms atslēgšanās no enerģētiskā loka BRELL, bet Lietuvā politiskie lozungi gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem," secināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar postpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā lokā BRELL. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no tās energosistēmas, un ir gatava patstāvīgam darbam.

Кондратьев: морозы показали риски Литвы после отключения от БРЭЛЛ
36
Tagi:
elektroenerģija, BRELL, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

53
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

53
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā