Prāmis Estonia

Prāmja "Estonia" bojāejas baismīgais noslēpums ir atklājies

159
(atjaunots 12:34 01.10.2020)
Prāma "Estonia" avārijas upuru piemiņas dienā Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass informēja, ka nepieciešama jauna katastrоfas izmeklēšana.

Iemeslu politiķa pēkšņajiem izteikumiem deva dokumentālā filma telekanālā Discovery "Estonia: atradums, kas visu maina", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Atrasta aptuveni četrus metrus gara un 1,2 metrus plata plaisa kuģa korpusā. Filmā tika demonstrēti zemūdens videoieraksti, kuros tā saskatāma.

Tā ir sensācija, jo 2009. gadā noslēgtās izmeklēšanas oficiālajā atskaitē šis bojājums nav pieminēts nemaz. Nāksies atsaukt atmiņā svarīgākos faktus, lai aptvertu, kā tas vispār bija iespējams.

Prāmis "Estonia" cieta avārijā 1994. gada 28. septembra naktī reisā no Tallinas uz Stokhomu. Katastrofa notika Somijas atbildības zonā. No 989 cilvēkiem izdzīvoja 137. Pārējie 852 cilvēki gājuši bojā un/vai tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, jo atrastas bija tikai 94 cilvēku mirstīgās atliekas. Šī avārija joprojām ir lielākā, kas miera laikā notikusi Baltijas jūrā.

Ilggadējā izmeklēšana ļāva komisijai secināt: prāmja nogrimšanas iemesls bija kuģa priekšējā viziera durvju lūzums un spēcīgā vētra.

Zviedrija, Igaunija un Somija ratificēja īpašu vienošanos par kapavietu – tuvošanās bojāgājušajam prāmim ir aizliegta un sodāma. Tas ir vienīgais šāda veida gadījums pasaulē.

Vēl vairāk, zviedri izstrādāja plānus apliet kuģi ar betonu, pārvēršot par sarkofāgu, taču galu galā viss beidzās ar to, ka to apbēra ar tūkstošiem tonnu grants.

Tomēr dokumentālistu Henriku Evertsonu aizliegumi neapturēja un pirms gada viņš nolaida pie kuģa vraka robotu, kurš uzņēma video ierakstu. Tagad tas radījis sprāgušas bumbas efektu.

Kinematogrāfistu aptaujātie eksperti vienā balsī apgalvo, ka tādu plaisu korpusā nevarēja radīt sprādziens uz kuģa. Jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amadals uzskata, ka tādus bojājums varējis radīt ārējs trieciens ar 500-600 tonnu spēku.

Bijušais Igaunijas prāma bojāejas izmeklēšanas komisijas vadītājs Marguss Kurms atklāti pieļāva, ka bojāejas iemesls, iespējams, bija sadursme ar zemūdeni. Zviedru zemūdeni.

Starp citu, toreiz šajā rajonā patiešām notika NATO militārās mācības.

Tagad triju valstu valdībām (vispirms – Zviedrijai) nāksies atbildēt uz ļoti nepatīkamiem jautājumiem. Vispirms: kāpēc un kādā veidā līdz šim nekas nebija zināms par vairākus metrus garo plaisu?

Bojājums atrodas korpusa daļā, kas bija redzama arī 1994. gadā, tātad, pēc Kurma vārdiem, vai nu prāmi toreiz neuzskatīja par vajadzīgu izpētīt, vai plaisa tika fiksēta, taču ziņas par to sabiedrībai netika sniegtas.

Pie tam politiskā anturāža – unikālais aizliegums tuvoties nogrimušajam prāmiem un mēģinājumi to apbērt (it īpaši to pašu – cietušo – labo bortu) ar granti rada iespaidu nevis par paviršu izmeklēšanu, bet gan daudz ļaunākas aizdomas – sazvērestību augstākajā valstiskajā līmenī ar mērķi slēpt patiesos traģēdijas iemeslus.

Svarīgs apstāklis: 26 gadi, kas pagājuši no 1994. gada, ir ilgs laiks, tomēr ne pietiekami ilgs, lai tie kļūtu par sirmu senatni. Vēl dzīvi ir daudzi, kas izglābās "Estonia" avārijā, un upuru tuvinieki. Dzīvi ir arī daudzi valsts darbinieki, kas tieši piedalījās tālaika notikumos.

Piemēram, premjerministra postenī toreiz bija Karls Bildts. Jā, jā, tas pats Karls Bildts, pasaulē labāk pazīstams kā Zviedrijas bijušais ārlietu ministrs 2006.-2014. gg. un nikns rusofobs.

Premjerministra krēslu viņš pameta 1994. gada oktobra sākumā, kad cieta sakāvi vēlēšanās, tomēr būtu ļoti interesanti noklausīties viņa komentārus par pirmajām dienām pēc katastrofas, ņemot vērā jauno informāciju.

Tomēr Bildts, tāpat kā viņa pēcnācējs Ingvars Karlsons jau atteicies tikties ar presi šajā jautājumā.

Tagad būs intriga: vai Zviedrijasas bijušajiem un tagadējiem valsts vadītājiem uzdos neērtus jautājumus tā, ka viņi būs spiesti atbildēt, vai ieinteresētajiem spēkiem atkal izdosies visu noslēpt tāpat kā tas slēpts jau ceturto daļu gadsimta.

159
Tagi:
militārās mācības, NATO, Zviedrija, Igaunija
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari