Urmass Reinsalu

Igaunija nepretendē uz Pečoru rajonu un gaida ciemos Putinu

32
(atjaunots 10:13 01.10.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu apliecināja, ka Tallina vēlas dāvāt jaunu impulsu attiecībām ar Maskavu, taču starptautisko attiecību kontekstā.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Igaunija nav atsaukusi uzaicinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Tartu, taču atbildi uz ielūgumu nav saņēmusi. Tallinai nav teritoriālu pretenziju Krievijai, taču robežu līguma ratifikācija ieilgst, un prognozes par šī procesa ritumu nav. Šādas atbildes Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu sniedza uz aktuālākajiem jautājumiem Krievijas un Igaunijas attiecību jomā intervijā izdevumam "Kommersant".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide vizītē Maskavā 2019. gadā uzaicināja Krievijas prezidentu piedalīties VIII Pasaules somugru tautu kongresā Tartu. Forums bija plānots 2020. gadā, tomēr koronavīrusa dēļ to atlika līdz 2021. gada vasarai. Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pastāstīja, ka ielūgums vēl joprojām ir spēkā.

"Mēs patiešām uzaicinājām virkni valstu vadītāju, tomēr Krievijas prezidenta atbildi uz oficiālo ielūgumu neesam saņēmuši. Ielūgumi ir spēkā visiem, karantīnas laikā tie netika atsaukti," teica Reinsalu.

Jautājumā par iespējamām pārrunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu politiķis paziņoja, ka Tallina ir gatava dialogam, tomēr tikšanās pagaidām nav plānota.

"Dažādos starptautiskajos pasākumos esam sasveicinājušies, tomēr divpusējas tikšanās nav bijušas. Tāda pati situācija jau ilgus gadus ir arī citiem maniem kolēģiem no Baltijas valstīm," teica Reinsalu.

Jautāts par krievijas un Igaunijas robežlīgumu ratifikāciju, ministrs atbildēja, ka pandēmijas laikā šis jautājums nav apspriests.

"Turklāt Krievijas valdība saistījusi līgumu ar Igaunijas politisko pozīciju. Pašlaik tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un es nevaru neko prognozēt.

Ja jūs jautājat, vai Igaunijas valdība plāno nākotnē izvirzīt teritoriālās pretenzijas Krievijai, mana atbilde ir noliedzoša.

Neko tamlīdzīgu mēs neplānojam. Tomēr no starptautisko tiesību viedokļa pirms jaunā līguma stāšanās spēkā darbojas vecais. Tas nozīmē, ka formāli spēkā ir 1920. gada Tartu miera līgums," teica Reinsalu.
Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā.

Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.

2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.

32
Tagi:
teritoriālās pretenzijas, Vladimirs Putins, Urmass Reinsalu, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ļoti bīstams ceļš: Igaunija neparakstīs robežlīgumu ar KF
Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija nepretendēs uz Pitalovas rajonu
Tartu Miera līguma simtgade. Igaunija atvērusi Pandoras lādi
Igaunijas parlamenta spīkers paudis viedokli par robežlīgumu ar Krieviju

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

38
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

38
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

20
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

20
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

0
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

0
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts