Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

41
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

41
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Šengena vīza, foto no arhīva

Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES

26
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.

Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.

Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.

Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.

Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.

Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.

Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.

Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.

"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.

Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.

26
Tagi:
tūristi, tūrisms, Igaunija, Eiropa
Pēc temata
Amsterdamas valdība plāno atgriezt iedzīvotājus pilsētas centrā
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
Vakcinācijas tūrisms: ārzemnieki lido uz Krieviju pēc "Sputnik V"
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

127
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

127
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pastāstīja par Rietumu lomu Baltkrievijā plānotajā valsts apvērsumā

0
(atjaunots 07:44 21.04.2021)
Noskaidrotā informācija liecina: runa bija par konstitucionālā apvērsuma sagatavošanu Baltkrievijā, un atklājas ļoti nepatīkama aina par Rietumu iejaukšanos ne tikai Baltkrievijas iekšējās lietās, bet arī par centieniem grozīt valsts konstitucionālo iekārtu,

RĪGA, 21. aprīlis - Sputnik. Rietumvalstis bija iesaistītas konstitucionālā apvērsuma sagatavošanas darbā Baltkrievijā, informēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

17. aprīlī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka aizturēta cilvēku grupa, kas gatavojusi atentātu pret viņu un viņa bērniem. Saskaņā ar republikas prezidenta datiem, plānā iesaistīti ASV specdienesti. Baltkrievijas Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Ivans Tertels informēja, ka atklātās grupas dalībnieki izplānojuši ieceri fiziski likvidēt Lukašenko un viņa ģimenes locekļus un sākuši to īstenot, kā ari organizējuši bruņotu dumpi ar mērķi sagrābt varu. Pie tam grupas sastāvā bija gan Baltkrievijas pilsoņi, gan ārvalstnieki.

"Noskaidrotā informācija un darbības, kam tika pielikts punkts, - tās novērtēs kompetentas iestādes, - runa bija par konstitucionāla apvērsuma sagatavošanu Baltkrievijas teritorijā, un tā atklājusi šausminošu un ļoti nepatīkamu ainu par Rietumu saikni ne tikai ar iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās, bet arī konstitucionālās iekārtas maiņu," Zaharova pastāstīja telekanāla "Rossija 24" ēterā.

"Atklājas fakti, kas vairs nedod ne mazāko iespēju kolektīvajiem Rietumiem noliegt savu lomu: divi Baltkrievijas pilsoņi vienam no tiem ir ASV pilsonība, viņiem bija konsultācijas un atbalsts Rietumu valstīs. publicētais video ieraksts neatstāj nekādus jautājumus par viņu mērķiem un uzdevumiem. Viss šis stāsts ir tik neērts Rietumiem, ka to steigšus vajadzēja ar kaut ko piesegt un pilnā sparā izvēršas stāsts Prāgā," atzīmēja Zaharova.

Krievijas Federālā drošības dienesta Sabiedrisko sakaru centrs pastāstīja, ka Maskavā aizturēts ASV un Baltkrievijas pilsonis Jurijs Zenkovičs un baltkrievu politologs Aleksadrs Feduta, kuri plānoja militāro apvērsumu 9. maijā Minskā. Šajā pašā grupā, saskaņā ar Baltkrievijas VDK datiem, bija arī opozīcijas partijas līderis Grigorijs Kostusevs, viņš aizturēts republikas teritorijā.

Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvis komentārā RIA Novosti paziņoja, ka "jebkādi pieņēmumi par to, ka ASV varasiestādes saistītas ar Lukašenko slepkavības mēģinājumu vai piedalījušās tajā, ir absolūta nepatiesība".

Sestdien Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka varasiestādes tur aizdomās Krievijas specdienestus par dalību sprādzienā munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Pieņemts lēmums izraidīt no valts 18 Krievijas diplomātus. Svētdien Krievijas valdība informēja par atbildes pasākumiem – uz Ārlietu ministriju izsauktajam Čehijas vēstniekam Vitezslavam Pivoņkam tika paziņots: par persona non grata pasludināti 20 vēstniecības darbinieki. Viņiem bija jāpamet valsts 24 stundu laikā.

0
Tagi:
Zaharova, Krievija, Baltkrievija, Rietumi
Pēc temata
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Vai gaidāma Krievijas un Baltkrievijas apvienošanās? Vladimira Mamontova intervija