Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
(atjaunots 13:56 29.09.2020)
Skaļais boikots, par kuru vienojās Baltijas valstis, neiznāks – juridiski BelAES elektroenerģijas iepirkumu nebūs, taču fiziski Baltkrievijas elektroni nonāks sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas valstis izstrādāja kopīgu elektroenerģijas tirdzniecības metodiku: Lietuvai izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības pieprasīt no importētājiem garantijas, ka elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.
Nav iespējams izsekot, no kurienes ir atnākuši elektroni, atzīmēja Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.
©
Sputnik / Сергей Мальгавко
"Elektroniem nav nekāda īpašas iezīmes - "zaļa" vai atoma. Elektroni arī Āfrikā ir elektroni. Tādēļ prasība, lai tirgotājiem nebūtu elektroenerģijas piegādes līgumu no Baltkrievijas atomelektrostacijas izstrādes bilances, ir tīri juridiska. Šādi arī ir jāskata visi Baltijas paziņojumi attiecībā uz boikotu," paziņoja Pikins Sputnik Latvija.
Eksperts uzsvēra, ka, lai gan juridiski pirkumu no BelAES nebūs, fiziski Baltkrievijas elektroni iekļūs sistēmā un izplatīsies pa visu tīklu.
"Neviens taču Baltijas valstīs nesaka, ka nekavējoties tiks demontēts BRELL gredzens – tās nav gatavas tam. Baltija cer uz enerģētisko saikni ar Skandināvijas valstīm un būvē pie sevis kaut ko no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Acīmredzami, ka enerģija no Skandināvijas būs dārgāka, nekā Baltkrievijas. Taču pat pie pārējiem vienādajiem saņemt enerģiju ar minimālu transporta plecu bija vienkāršāk, savukārt ilgtermiņa līguma gadījumā – drošāk un izdevīgāk," nobeigumā sacīja Pikins.
Lietuva vairākkārt teikusi, ka negrasās pirkt enerģiju no Baltkrievijas atomelektrostacijas, paziņojot par tās nestabilitāti un bīstamību. Minska, no savas puses, uzsvēra, ka mūsdienu paaudzes AES nenes nekādus draudus kaimiņvalstīm. Eksperti norādīja, ka aiz rūpēm par drošību un ekoloģiju Viļņa slēpj politiskās intereses.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka galīgā Baltkrievijas atomelektrostacijas pirmā energobloka ekspluatācijas uzsākšana ir ieplānota uz 2021. gadu. Šobrīd pirmajā blokā ir ievesta kodoldegviela, notiek palaišanas uzstādīšanas darbi.
Электроны не подписаны: в Балтию придет энергия БелАЭС, заверил Пикин
Tagi:
"Swift Response 21" Igaunijā: mācības beigušās, amerikāņi palikuši
(atjaunots 07:55 16.05.2021)
Daļa amerikāņu karavīru, kas piedalījās macībās "Swift Response", paliks Igaunijā līdz nākamajiem manevriem.RĪGA, 16. maijs – Sputnik. 14. maijā Igaunijā noslēgušās militārās mācības "Swift Response 21", kas turpinājās divas nedēļas ASV vadībā, vēsta Sputnik Meedia.
Lielākā daļa amerikāņu kareivju, kas piedalījās mācībās, atgriezīsies bāzē Ziemeļkarolīnā. Taču dažas vienības līdz ar ekipējumu palikušas Igaunijā līdz Aizsardzības spēku mācībām "Pavasara vētra", vēsta Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
Mācību "Swift Response" gaitā Igaunijā tika izspēlēts sabiedroto desants. Manevros piedalījās aptuveni 2 tūkstoši kareivju no ASV un Lielbritānijas, kuri izspēlēja valsts aizsardzības variantus krīzes situācijā.
""Swift Response 21" Igaunijā ir noslēgušās, bet "Defender Europe" turpināsies citās valstīs. Mums mācības ar sabiedrotajiem bija labs treniņš pirms "Pavasara vētras", kas nupat jau sāksies," paziņoja mācību vadītājs no Igaunijas puses, ģenerālmajors Indreks Sirels.
Gan desants, gan degvielas uzpilde
Mācības "Swift Response 21" sākā 5. maijā ar ZRK šaušanas mācībām – Aizsardzīas spēku centrālajā poligonā tika palaist vairāk neka divi desmiti raķešu no pieciem raķešu kompleksiem.
©
REUTERS / Ints Kalnins
6. maija naktī aptuveni 700 desantnieki, 3 kaujas mašīnas un 2 artilērijas iekārtas sekmīgi piezemējās un iesaistījās mācību kaujā.
Manevri noslēdzās ar šaušanas mācībām Igaunijas Aizsardzības spēku Centrālajā poligonā.
"Pasākumi aizritēja sekmigi. Mums kopā ar sabiedrotajiem izdevās izspēlēt svarīgus aizsardzības elementus. Daži no tiem tika izpildīti pirmo reizi," precizēja Indreks Sirels.
Mācību svarīgs elements bija operatīvā degvielas uzpilde transporta lidmašīnām, kas ieradās Igaunijas aviobāzē no ASV. Tās varēja izlidot mājup jau dažas stundas vēlāk. Līdz šim Emari aviobāzē ne reizi nav vienlaikus uzturējušas 9 kaujas lidmašīnas un apmēram 20 helikopteri.
""Swift Response 21" kļuva par praksi, kas ļāva saprast, cik ātri mēs varam nogādāt Igaunijā savus sabiedrotos draudu gadijumā. Mēs nospraudām jomas, kurās kaut ko iespējams nākotnē izdarīt vēl efektīvāk," atzīmēja Indrejs Sirels.
Manevri "Swift Response" ir mācību "Defender Europe" daļa – tās ir lielākās Eiropas teritorijā pēdējo 25 gadu laikā. Manevri notiek vienlaikus 16 Eiropas valstīs. Tajos kopumā iesaistīti 28 tūkstoši karavīru.
Krievija brīdina NATO par augsto aktivitāti
Tik plašas NATO mācības Krievijas robežu tiešā tuvumā, protams, radījušas satraukumu Maskavā – ASV un to partneri uzskata Krieviju par "potenciālo pretinieku".
©
Sputnik / Evgeny Biyatov
Alianse jau vairākkārt norādījusi, ka militārā spēka audzēšana pie Krievijas robežām palīdzēšot apturēt mītiskos "Krievijas draudus", kā arī stiprināšot visas Eiropas drošību.
Krievija tādus spriedelējumus uzskata par absurdu, turklāt Maskava uz pastāvīgajiem aicinājumiem apspriest problēmas saņem nemainīgu NATO vadības atteikumu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ar fantāzijām par "Krievijas draudiem" alianse vienkārši attaisno bloka pastāvēšanu, kopš zaudēts "ideālais ienaidnieks" - PSRS.
Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.
Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.
Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.
Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.
"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.
Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.
Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.
Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.
"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.
Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".
"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.
Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.
Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.
Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Tagi:
Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.
Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.
©
REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix
Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.
Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.