Danske Bank

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro

93
(atjaunots 14:35 26.09.2020)
Domājams, naudas atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Danske Bank un Deutsche Bank tiek turētas aizdomās par aizdomīgām naudas operācijām caur Danske Bank filiāli Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Žurnālistu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kompānijai ar kontu bankas filiālē Lietuvā "bijusi centrālā loma sistemātiskā naudas atmazgāšanā no Krievijas" laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību, atzīmēts aģentūras rakstā.

Atzīmēts, ka caur Danske Bank filiāli Lietuvā aizplūduši aptuveni 540 miljoni eiro.

Iepriekš ASV portāls BuzzFeed vēstīja, ka virkne pasaulē pazīstamu banku palīdzējušas saviem klientiem apiet sankcijas un atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus divu triljonu dolāru apmērā laikā no 1999. līdz 2017. gadam. Publikācijā tas atsaucās uz ASV Finanšu ministrijas Finansiālo noziegumu apkarošanas nodaļas (FinCEN, Financial Crimes Enforcement Network) materiāliem, kas nonākuši žurnālistu rokās. Cita starpā tajos pieminēta arī Deutsche Bank.

Skandāls ap skandināvu bankām

2018. gadā skandālā iekļuva Danske Bank filiāle Igaunijā – to apsūdzēja par naudas atmazgāšanu. Šīs aizdomas tiek izmeklētas Igaunijā, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un ASV. Ja tās būs patiesas, bankai draud sods līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Pašas bankas izmeklēšana liecina, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur tās filiāli Igaunijā aizplūduši līdz 234 miljardi dolāru – aizdomīgas izcelsmes līdzekļi. Lielāko daļu naudas nelegāli ieguvuši klienti no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Līdz ar Danske Bank naudas atmazgāšanā caur Igaunijas filiāli, iespējams, iesaistīta arī zviedru Swedbank. Arī šīs darbības izmeklē ASV.

Pēc tam Danske Bank paziņoja, ka pārtrauc darbu Baltijas valstīs un Krievijā. Toreiz Latvija un Igaunija pauda bažas, ka līdzīgus lēmumus varētu pieņemt arī citas skandināvu bankas, kam ir filiāles Baltijas valstīs.

93
Tagi:
nauda, bankas, Lietuva
Pēc temata
Mediji: Danske Bank piedāvāja klientiem Igaunijā "slēpt" naudu zeltā
Swedbank draud sods 405 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu Baltijā
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

35
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

35
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Baltijas gaisa telpu pirmo reizi apsargā F-35: Itālijas GKS sākuši dežūru

29
(atjaunots 11:18 04.05.2021)
Vācijas Gaisa kara spēki Emari aviācijas bāzē nodeva itāļu karavīriem Baltijas gaisa telpas apsardzes pienākumus.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Kopš šīs nedēļas sākuma Baltijas gaisa telpu apsargā Itālijas Gaisa kara spēku vienība ar 5. paaudzes iznīcinātājiem F-35. Rotācijas ceremonija tika organizēta Emari aviobāzē Igaunijā, vēstīja valsts Aizsardzības ministrija.

Iepriekš Igaunijā dežurēja Vācijas Gaisa kara spēku kontingents. Vācijas piloti piedalījās misijā jau astoto reizi.

Ceremonijā piedalījās Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets. Viņš tikās ar Itālijas aizsardzības ministru Džordžo Mulē.

​NATO drošības misijas otrais posms Baltijā dislocēts aviobāzē Šauļos, Lietuvā.

29. aprīlī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros Itālijas GS dežūrā nomainīja spāņi. Itāļu kara lidotāji devās patruļās kopš septembra – viņi dežurēja divas maiņas, pa četriem mēnešiem katru. Novērošanas lidojumus viņi izpildīja ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Spānijas GS, kas nomainīja itāļus, četrus mēnešus piedalīsies patruļās ar septiņiem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Baltijas valstu rīcībā nav lidmašīnu, kas būtu piemērotas gaisa telpas patruļām, tāpēc no 2004. gada aprīļa (kopš to iestāšanās NATO) gaisa telpu apsardzi rotācijas kārtībā nodrošina Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kas dislocētas Zokņu aerodromā Lietuvā un Emari aviobāzē Igaunijā. NATO samitā Čikagā 2012. gadā misija tika pagarināta uz nenoteiktu laiku.

29
Tagi:
NATO, Baltija
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Pavasaris Igaunijā: amerikāņi raida "brīvības skaņas"
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"