Ekskavators, foto no arhīva

Igauņi zog ekskavatorus Somijā

22
(atjaunots 12:36 26.09.2020)
Krāpnieki no Igaunijas ierodas Somijā, iznomā celtniecības tehniku reāla uzņēmuma vārdā un pazūd.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Krāpnieki no Igaunijas izdomājuši jaunu metodi, kā iedzīvoties naudā Somijā. Policijas pārstāvji vēsta, ka kaitējums mērojams miljonos, stāsta Postimees.

Uzņēmējs Ari Hātainens iznomā ekskavatorus. Pirms gada kāds uzņēmums iznomājis ekskavatoru, lai izpildītu darbus klienta privātmājas pagalmā. Hātainens pārbaudījis ziņas par uzņēmumu, un radies iespaids, ka tā ir pelnījusi uzticību. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem uzņēmuma apgrozījums sastāda simtiem tūkstošu eiro.

Līgums par ekskavatora nomu noslēgts uz nedēļu, taču pēc termiņa beigām īpašnieks mašīnu nav atguvis, nomnieks uz tālruņa zvaniem neatbildēja. Pazudušā ekskavatora vērtība ir 25 tūkstoši eiro, tas īpašnieks to nopircis tikai pirms diviem gadiem.

Pārbaudes gaitā noskaidrojās, ka uzņēmums ir reāls, tomēr krāpnieki ar to nav saistīti. Pagalms, kurp ekskavators nogādāts, pieder ģimenei, kas tehnikas piegādes brīdī atradās ārzemēs.

Helsinku policija saņēmusi jau desmitiem nopietnu sūdzību no uzņēmumiem Somijas dienvidos. Policija ziņo, ka rajonā darbojas noziedzīgs grupējums no Igaunijas. Līdztekus ekskavatoriem celtniecības firmas palikušas bez pacēlājiem, kompresoriem, kondicionētājiem, putekļsūcējiem, sūkņiem utt.

Shēma ir vienkārša: krāpnieki izveido jaunu e-pasta adresi ar kāda pazīstama somu uzņēmuma nosaukumu un izmanto to iekārtu nomai, ko pēc tam ātri pārdod tālāk.

Izmeklēšanas dati liecina, ka Igaunijas iedzīvotāji ar nodomu šķērso Somu līci, lai zagtu ekskavatorus. Krāpnieki uz ilgu laiku valstī nepaliek, viņi slēpjas aiz Somijā pastāvīgi dzīvojošajiem igauņiem. Tos policija galu galā noķer, taču īstos noziedzniekus atrast neizdodas – pēdas ved uz Āziju un Dienvidameriku.

Uzņēmējs Hātainens atcerējās: kāds igaunis viņam stāstījis, ka viņa paziņa no Igaunijas eksportējis uz dzimteni 60 ekskavatorus.

22
Tagi:
zādzība, Somija, Baltija
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

2
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

2
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

10
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

10
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam

0
(atjaunots 12:05 21.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdz valstij piešķirt skolotājiem ikmēneša kompensāciju par attālināto darbu 60 eiro apmērā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Kompensāciju arodbiedrība pieprasa Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumu ietvaros, saskaņā ar kuriem darba devējam ir jākompensē darbiniekam izdevumi attālinātajam darbam, raksta Grani.lv.

Pieprasītā summa ietver sevī darba aprīkojuma amortizāciju – 30 eiro datoram, programmnodrošinājumam, darba galdam, 10 eiro kancelejas piederumiem, 6 eiro komunālajiem izdevumiem un 14 eiro telefona un Interneta rēķina apmaksai.

Kompensācija var tikt izmaksāta no kopēja izglītības nozares finansējuma, uzskata arodbiedrība. Lai skolotājs varētu pasniegt attālināti, skolotājam ir jābūt portatīvajam datoram ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, tīmekļa kameru, mikrofonu un austiņām. Turklāt darbs no mājām nozīmē, ka pedagogs vairāk patērē elektrību, kā arī ir nepieciešams kvalitatīvs Internets ar augstu un stabilu ātrumu – tas arī ir jākompensē. Neskaitot pārējo, arodbiedrība uzskata, ka skolotājiem ir nepieciešami digitālo iemaņu un attālinātas pasniegšanas iemaņu pilnveidošanas pasākumi.

Kā jau ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolām vairākus mācību modeļus pandēmijas laikā, tai skaitā daļēji vai pilnībā attālinātā režīmā. Turklāt no 26. līdz 30. oktobrim 7.-12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies attālināti, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
kompensācija, attālinātās mācības, Latvija, pedagogi
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana