Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

54
(atjaunots 12:51 25.09.2020)
Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.

Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.

Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.

"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.

54
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Putins apsveica Kaljulaidu

65
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.

Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.

Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.

"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.

Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.

65
Tagi:
Vladimirs Putins, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva

Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju

84
(atjaunots 00:47 22.02.2021)
Lietuvas transporta un sakaru ministrs sūdzas par to, ka Baltkrievijas naftas produktu terminālī Klaipēdā nav un nebūs. Viņš pārmet Minskai lēmumu politizēšanu.

RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Maris Skuodis paziņoja, ka Baltkrievija neņemot vērā ekonomiskos faktorus, lemjot novirzīt savu naftas produktu tranzītu no Klaipēdas uz ostām Krievijā. Pie tam iepriekš Maskava uzsvēra, ka baltkrievu piegādātāji saņēmuši zemākas cenu piedāvājumu kravu pārkraušanai, nekā piedāvā Baltijas ostas.

Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Dokuments paredz, ka līdz 2023. gada beigām Baltkrievijas uzņēmumi pārkraus vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu caur Krievijas ostām Baltijas jūrā. Līdz ostu termināļiem naftas produkti tiks nogādāti pa dzelzceļu.

"Nākas nožēlot to, ka Baltkrievijas darbību pamatā ir politiski, nevis ekonomiski argumenti," lietuviešu politiķa teikto citēja Sputnik Lietuva.

Ministrs informēja, ka "uz februāri un tālāko periodu" nav pasūtījumu Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanai caur uzņēmuma "Klaipedos nafta" termināli. Domājams, šogad Baltkrievijas kravu nebūs, piebilda ministrs.

Cenu paritāte ar Baltijas valstīm

Krievijas transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs, kurš parakstīja dokumentu no KF puses, uzsvēra, ka noslēgto vienošanos atzinīgi novērtē abas puses, jo Krievija nodrošinājusi Baltkrievijas kompānijām tādus pašus noteikumus, kā piedāvāja Baltija.

"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.

"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.

Domājams, ka pirmās baltkrievu kravas caur Krievijas ostām Baltijā tiks pārkrautas jau martā. Līgums noslēgts līdz 2023. gada beigām ar automātiskas prolongācijas iespēju. Patlaban līgums attiecas uz Baltkrievijas mazutu, benzīnu un naftas produktu eļļām. Saveļjevs atklāja, ka abas valstis strādā pie eksportējamo preču saraksta paplašināšanas un iekļaut tajā kālija minerālmēslus, kokmateriālus un mašīnbūves produkciju.

84
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Krievija un Baltkrievija saskaņojusi naftas produktu pārkraušanas apjomu Krievijas ostās
Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Baltkrievija apturējusi naftas produktu pārkraušanu Klaipēdā
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

0
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

0
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju