Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

71
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

71
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

21
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
21
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
BelAES

BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai

0
(atjaunots 08:56 25.10.2020)
Baltkrievijas "Gosatomnadzor" izsniedza atļauju Baltkrievijas AES izpildīt pakāpenisku pirmā energobloka enerģētiskās palaišanas programmu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas AES izsniegta atļauja izpildīt pakāpenisku pirmā energobloka enerģētiskās palaišanas programmu, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz republikas "Gosatomnadzor".

"Baltkrievijas Republikas Ārkārtas situāciju ministrijas kolēģija pieņēmusi pozitīvu lēmumu par izmaiņu veikšanu valsts uzņēmuma "Belorusskaja AES" licencē par tiesībām īstenot darbību atomenerģijas un jonizējošā starojuma avotu izmantošanas jomā, kas ļauj ķerties klāt pakāpeniskas energobloka Nr.1 enerģētiskās palaišanas programmas izpildei," atzīmēts paziņojumā iestādes mājaslapā.

Tur tiek skaidrots, ka "šis lēmums bāzējas uz "Gosatomnadzor" slēdziena, kura atbilstoši spēkā esošai likumdošanai izskatīja dokumentu ekspertīzes rezultātus, kuri pamato drošību, un veica Baltkrievijas AES gatavības izpildīt pieteikto darbību pārbaudi".

0
Tagi:
Baltkrievija, BelAES
Pēc temata
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Lietuvas prezidents aicinājis nepieļaut "nevienlīdzīgu konkurenci" ES enerģijas tirgū