Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti

78
(atjaunots 12:13 11.09.2020)
Latvija iepriekš neuzdrošinājās atzīt Svetlanu Tihanovsku par likumīgi ievēlētu Baltkrievijas prezidentu, savukārt Lietuvas Seims šo soli ir spēris.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik. Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Svetlanu Tihanovsku par ievēlēto Baltkrievijas līderi, vēsta Sputnik Lietuva.

"Seims aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt Svetlanu Tihanovsku – līderi, kuru ievēlēja baltkrievu tauta, – un pēc viņas iniciatīvas izveidoto tautas pārstāvēšanas iestādi – koordinācijas padomi – viņu tieksmē pie jaunām demokrātiskām parlamenta un prezidenta vēlēšanām," teikts rezolūcijas tekstā.

Rezolūcijas autori piedāvā vērtēt esošā prezidenta Aleksandra Lukašenko rīcību, noslēdzot kaut kādas jaunas vienošanās, kā "valsts aneksiju". Tāpat deputāti uzsvēra, ka jaunu starptautisku līgumu parakstīšana ar Krieviju "ierobežo baltkrievu tautas suverenitāti".

Tāpat Lietuvā vēlas pieprasīt, lai Krievija "neiejaucas Baltkrievijas iekšpolitikā un ārpolitikā, neatbalsta neleģitīmā baltkrievu līdera darbības centienos noslēgt jaunas starpvalstu vienošanās, kuras ierobežotu baltkrievu tautas suverenitāti", un gadījumā, ja būs centieni "ierobežot valsts suverenitāti ar pretlikumīgiem līdzekļiem", ir gatavi ieviest papildu sankcijas gan pret KF, gan pret Lukašenko.

Rezolūcijas autori aicina atbalstīt Svetlanu Tihanovsku un Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomi tieksmē pie "jaunām, caurspīdīgām un demokrātiskām procedūrām atbilstošām parlamenta un prezidenta vēlēšanām".

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Svetlanu Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

Operācija "Venecuēla"

Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs atgādināja, ka Huana Gvaido atzīšana par ievēlēto Venecuēlas prezidentu 2019. gadā nepalīdzēja viņam iegūt varu valstī.

"Atzīstot Tihanovsku par ievēlēto Baltkrievijas līderi, Lietuva devusi startu baltkrievu "operācijai Gvaido", lai gan Venecuēlā šī operācija tā arī neizdevās. Izskatās, ka ķīviņā par Baltkrieviju Lietuva uzņēmusies "šķēpa uzgaļa" lomu, pie tam, ka tās vārpstu rokās tur pavisam citi spēki," atzīmēja Puškovs.

​Tāpat viņam radies jautājums par to, kāpēc Lietuva tādā gadījumā joprojām nav atsaukusi savu vēstnieku no Baltkrievijas.

"Ja Lietuvas varasiestādes uzskata Tihanovsku par "ievēlēto Baltkrievijas līderi" un ieviesa personīgas sankcijas pret Lukašenko, kas nozīmē, ka neatzīst viņu, tad kā tām var būt diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju? Vēstniekam ir jābūt atsauktam. Dīvaini dubultstandarti, ņemot vērā pretenzijas uz augstajiem principiem," uzrakstīja Puškovs savā Twitter lapā.

​Tikmēr Lietuvas vēstnieks Baltkrievijā Andrjus Puloks kopā ar citiem ES vēstniekiem atrodas Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aļeksijevičas dzīvoklī, lai, pēc viņa sacītā, neļautu viņu arestēt – pārējie Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomes prezidija locekļi jau ir vai nu aizturēti, vai ir izbraukuši no valsts. Kompāniju Pulokam sastāda Latvijas vēstnieks Einars Semanis.

Lietuvas roka

Lukašenko vairākkārt paziņojis, ka protesti Baltkrievijā tiek vadīti no Lietuvas, Polijas, Čehijas un Ukrainas.

KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka Lietuva savā uzvedībā saistībā ar situāciju Baltkrievijā jau pārkāpusi visas pieklājības robežas. Pēc ministra sacītā, ir pamats uzskatīt, ka Lietuvas varasiestādes un Tihanovska "strādā nebūt ne ar demokrātiskām metodēm, un metodēm, kurās ne īpaši izpaužas cieņa pret Baltkrievijas Republiku".

Vakar Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs paziņoja sociālajos tīklos, ka apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Lielbritānijas ĀM vadītāju Dominiku Rābu.

​Atgādināsim, ka Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par individuālo sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsifikāciju. Saraksts, kurā jābūt iekļautiem aptuveni 20 augstākā līmeņa ierēdņiem, pagaidām tiek saskaņots ES Padomē. Eiropas Savienība grasās sniegt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, kā arī cilvēkiem, kuri cietuši no Baltkrievijas kārtības sargu izdarībām.

Baltijas valstis rosināja sava saraksta saskaņošanu ar personām, pret kurām ieviesīs sankcijas, tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Saraksts tika paziņots 31. augustā.

78
Tagi:
Aleksejs Puškovs, prezidents, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
"Lukašenko nekad nepiedos": Lietuva var zaudēt "ekonomikas dievu"
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību