UNICEF: Latvijas bērni ir laimīgāki par amerikāņu bērniem

19
(atjaunots 11:29 05.09.2020)
Bērni Latvijā dzīvo nedaudz labāk nekā Lietuvā un nedaudz sliktāk nekā Igaunijā, toties daudz labāk nekā ASV.

RĪGA, 5. septembris - Sputnik. UNICEF bērnu fonds salīdzināja 38 bagātākās pasaules valstis pēc bērnu garīgās un fiziskās veselības rādītājiem, kā arī pēc viņu iemaņām dažādās dzīves jomās.

Pirmo vietu ieņēma Nīderlande, tai seko Dānija, Norvēģija, Šveice un Somija. Pēdējās vietas reitingā ieņēmušas ASV, Bulgārija un Čīle. Krievija nav piedalījusies.

Igaunija ieņēma 23., Latvija 28., bet Lietuva 33. vietu reitingā.

Reitingu veidotāji tika uzskatīti par bērnu dzīvi pašlaik, gan to, kas viņus gaida nākotnē. Tika ņemti vērā fiziskās un psihiskās veselības rādītāji, kā arī bērnu prasmes, turklāt šeit ietilpst gan mācībās, gan prasme iegūt jaunus draugus. Jāatzīmē, ka pēc pirmajiem diviem punktiem Latvija sevi nav izrādījusi īpaši slikti (piemēram, bērnu veselība Igaunijā ir sliktāka), bet prasmes, kurām Latvijā māca bērnus, eksperti novērtējuši visai pieticīgi.

Reitingu sastādītāji norāda, ka IKP apjoms negarantē bērnu laimīgo dzīvi: piemēram, saraksta augšdaļā Slovēnija apdzina Zviedriju, bet Lietuva apakšējā trešdaļā uzrādīja sevi labāk nekā ASV.

Pēc aptaujas datiem, Nīderlandē ir apmierināti 90% piecpadsmitgadīgo pusaudžu, bet Turcijā – tikai 55%. Grieķijā tikai 1,4 uz 100 tūkstošiem pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, bet Lietuvā – 18,2. Bērnu mirstības līmenis svārstās no 0,36 uz 100 tūkstošiem Luksemburgā līdz 2,47 Meksikā. Nedaudz mazāk par 7% bērnu piedzimstot sver mazāk par 2,5 kg (jaundzimušo svars ir viens no mātes un bērnu veselības rādītājiem).

Desmit valstīs katrs trešais bērns vai pusaudzis cieš no liekā svara. Jāatzīmē, ka šajā parametrā Baltijas valstis piekapās tikai Japānai, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lieks svars ir tikai katra piektā bērnam vai pusaudža problēma.

Vislielākais bērnu procents, kam uz piecpadsmit gadiem ir lasīšanas un matemātikas iemaņas ir Igaunijā (79%), zemākais - Bulgārijā (32%). Turklāt, interesanti ir, ka vecāki Bulgārijā visaugstāk vērtē savas attiecības ar skolotājiem.

Gandrīz pusē valstu, ko UNICEF uzskata par bagātām, katrs piektais bērns dzīvo nabadzībā. Vislabākā situācija Islandē ir Turcijā. Vidēji 6% pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem nemācās un nestrādā - šis skaitlis ir viszemākais Luksemburgā un visaugstākais Turcijā.

Vidēji valstis no saraksta ģimenes un bērnu atbalstam tērē 2,4% no IKP, visvairāk bērnu dzīves uzlabošanai tērē Francija, vismazāk - Turcija.

Bērnu laimi ietekmē arī viņu vecāku dzīve - bezdarba un nevienlīdzības līmenis, sociālie sakari, vardarbības līmenis sabiedrībā (pēc šīm punktiem Latvijā viss ir slikti), gaisa un ūdens piesārņojums.

19
Tagi:
bērni, Latvija, ASV
Pēc temata
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Bērnu skaits Latvijā viena gada laikā pieaudzis par 0,2%
Reliģiskā kopienā Bauskas apkaimē bērnus turēja verdzībā
Lai ilgi nesēž: skolām atļāvuši pusdienās dot vienu ēdienu, nevis divus
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību