Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva

Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko

57
(atjaunots 14:46 04.09.2020)
Aleksandrs Lukašenko jau vairākas reizes grasījās pārvest Baltkrievijas tranzītu no Baltijas uz Krievijas ostām.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādes pirmās Eiropas Savienībā izsludināja sankcijas pret Aleksandru Lukašenko un citiem augstākā līmeņa valsts ierēdņiem, raksta Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.

Minskā apsolīja veikt "adekvātus pasākumus". Un tie nav tukši vārdi: Latvijas un it sevišķi Lietuvas ekonomika ir atkarīga no Baltkrievijas tranzīta.

Piekļuve jūrai

Baltkrievijas ģeogrāfiskā stāvokļa stratēģiskais trūkums ir piekļuve jūrai, kuras tai nav. Transportēt preces nākas caur kaimiņiem. Tā, pērn Klaipēdas osta apkalpoja 14,1 miljonu tonnu Baltkrievijas kravu – tā ir trešā daļa no kopējās kravu plūsmas. Tostarp caur Klaipēdu izgāja 9,8 miljoni tonnu "Belaruskaļij" minerālmēslu.

Tomēr Lietuva neatzina 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātus, ieviesa sankcijas pret Lukašenko un izmitināja pie sevis Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Atbildes kārtā Lukašenko apsolīja attiekties no Lietuvas ostu izmantošanas.

Baltkrievijas tranzīta pārvešanu no Baltijas valstīm un Krieviju apsprieda arī iepriekš.  2012. gadā tikšanās laikā ar Ļeņingradas apgabala gubernatoru Aleksandru Drozdenko Lukašenko atzīmēja, ka šī reģiona rīcībā ir jaudīgs transporta un loģistikas potenciāls – četras jūras ostas.

"Mēs principiāli pieņēmām lēmumu par lielu kravas apjomu, tostarp kālija minerālmēslu, pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz jūsu ostām. Mums vajag nopietni izstrādāt šo tematiku," sacīja tolaik Baltkrievijas prezidents.

Taču drīzumā politiskā konjunktūra mainījās, un Baltkrievijas tranzīta pārvešanas projekts no Baltijas uz Krieviju kļuva neaktuāls. Tagad ir pienācis laiks nopūst putekļus no senā plāna.

Lietuva pazaudēs
Lietuva
© Sputnik / Денис Кишиневский

Klaipēdas osta skaitās visdinamiskāk attīstītākā Baltijā un nodrošina darbu katram trešajam pilsētas iedzīvotājam. Tādēļ vietējos politiķus šādas ziņas uztrauc.

"Ja Baltkrievija patiešām pārtrauks tranzītu caur Klaipēdu, tad Lietuvā cietīs  Ne viens vien uzņēmums. Mūsu osta, Lietuvas dzelzceļš saskarsies ar milzīgu ekonomisko krīzi, pēc kā sāksies atlaišanu vilnis. Valsts budžets nesaņems vismaz 30% nodokļu no kravu plūsmas. Piemēram, Lietuvas dzelzceļam Baltkrievijas kālija minerālmēsli – tā šodien ir galvenā krava," uzsver bijušais Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs.

Līdz 2006. gadam Baltkrievija izmantoja Ventspils un Rīgas ostu, taču Minskā nolēma, ka ceļš caur Klaipēdu ir ērtāks un lētāks. Klaipēdas osta ātri pārorientējās uz Baltkrievijas kravām un investēja infrastruktūrā: paplašināja krasta līniju, padziļināja kanālus, uzbūvēja termināli. Izveidojās savstarpēji izdevīga sadarbība.

"Paliekot bez Baltkrievijas kravām, Lietuva, neapšaubāmi, cietīs zaudējumus, un tas radīs triecienu ne tikai Klaipēdai. Lietuvas dzelzceļš, pārvadātāji, ekspeditori, kuģu aģenti, remontētāji, kuģu inventāra piegādātāji, autotransporta sektors, terminālu aprīkojuma piegādes būvuzņēmumi – visi saņem ienākumus no Baltkrievijas kravu pārvadājumiem," stāsta Viļņas pilsētas padomes deputāte Romualda Poševecka.

Latvija neiegūs

Savukārt Latvijā līdz pēdējam brīdim plānoja pārvilināt kaut vai daļu Baltkrievijas tranzīta. Vēl nesen Lukašenko gaidīja Rīgā – vizīti plānoja pavasarī, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pārcēla uz septembri. 

Jūlijā Latvijā viesojās Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš sarunās ar vietējām amatpersonām pauda īpašu interesi sadarbības attīstībā ar ES kopumā un atsevišķi ar Latviju – sevišķi transporta nozarē, loģistikā, tranzītā, lauksaimniecībā un augsto tehnoloģiju nozarē.

Oficiālā Rīga vilcinājās ar viennozīmīgu Lukašenko rīcības nosodīšanu arī pēc vēlēšanām. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pat izteicās, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir nevēlamas, jo tas tikai vēl ciešāk sasaistīs Minsku ar Maskavu.

Taču beigās izvairīties no dalības kopējā nosodījumā Latvijai neizdevās. Rinkēvičs paziņoja, ka Lukašenko vizīte uz Rīgu, "ņemot vērā aktuālos notikumus, nav iespējama un ir izslēgta no darba dienas kārtības".

Uzvarēs Krievija

"Pārorientācija neliks sevi ilgi gaidīt, sevišķi Krievijas virzienā, kur muitas procedūras nav nepieciešamas," brīdināja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkēvičs.

Patiešām, tas kompensēs to, ka ceļš caur Krievijas Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala ostām ir par 100-200 kilometriem garāks. Jāsaka, ka pārvadājumi paši par sevi ir mazāka izdevumu daļa: svarīgākas ir ostu, tranzīta, investīciju nodevas, kravu noformēšanas cena, muitas nodevas.

Jāpiebilst, ka jau 2017. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva vienoties ar Minsku par Baltkrievijas naftas produktu, kuri tiek iegūti no Krievijas naftas, transportēšanu caur Krievijas ostām un dzelzceļiem.

Tagad šis plāns var kļūt par realitāti.

57
Tagi:
sankcijas, tranzīts, Baltija, Baltkrievija
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

15
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

15
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

32
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

32
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija