Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva

Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko

48
(atjaunots 14:46 04.09.2020)
Aleksandrs Lukašenko jau vairākas reizes grasījās pārvest Baltkrievijas tranzītu no Baltijas uz Krievijas ostām.

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādes pirmās Eiropas Savienībā izsludināja sankcijas pret Aleksandru Lukašenko un citiem augstākā līmeņa valsts ierēdņiem, raksta Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.

Minskā apsolīja veikt "adekvātus pasākumus". Un tie nav tukši vārdi: Latvijas un it sevišķi Lietuvas ekonomika ir atkarīga no Baltkrievijas tranzīta.

Piekļuve jūrai

Baltkrievijas ģeogrāfiskā stāvokļa stratēģiskais trūkums ir piekļuve jūrai, kuras tai nav. Transportēt preces nākas caur kaimiņiem. Tā, pērn Klaipēdas osta apkalpoja 14,1 miljonu tonnu Baltkrievijas kravu – tā ir trešā daļa no kopējās kravu plūsmas. Tostarp caur Klaipēdu izgāja 9,8 miljoni tonnu "Belaruskaļij" minerālmēslu.

Tomēr Lietuva neatzina 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātus, ieviesa sankcijas pret Lukašenko un izmitināja pie sevis Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Atbildes kārtā Lukašenko apsolīja attiekties no Lietuvas ostu izmantošanas.

Baltkrievijas tranzīta pārvešanu no Baltijas valstīm un Krieviju apsprieda arī iepriekš.  2012. gadā tikšanās laikā ar Ļeņingradas apgabala gubernatoru Aleksandru Drozdenko Lukašenko atzīmēja, ka šī reģiona rīcībā ir jaudīgs transporta un loģistikas potenciāls – četras jūras ostas.

"Mēs principiāli pieņēmām lēmumu par lielu kravas apjomu, tostarp kālija minerālmēslu, pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz jūsu ostām. Mums vajag nopietni izstrādāt šo tematiku," sacīja tolaik Baltkrievijas prezidents.

Taču drīzumā politiskā konjunktūra mainījās, un Baltkrievijas tranzīta pārvešanas projekts no Baltijas uz Krieviju kļuva neaktuāls. Tagad ir pienācis laiks nopūst putekļus no senā plāna.

Lietuva pazaudēs
Lietuva
© Sputnik / Денис Кишиневский

Klaipēdas osta skaitās visdinamiskāk attīstītākā Baltijā un nodrošina darbu katram trešajam pilsētas iedzīvotājam. Tādēļ vietējos politiķus šādas ziņas uztrauc.

"Ja Baltkrievija patiešām pārtrauks tranzītu caur Klaipēdu, tad Lietuvā cietīs  Ne viens vien uzņēmums. Mūsu osta, Lietuvas dzelzceļš saskarsies ar milzīgu ekonomisko krīzi, pēc kā sāksies atlaišanu vilnis. Valsts budžets nesaņems vismaz 30% nodokļu no kravu plūsmas. Piemēram, Lietuvas dzelzceļam Baltkrievijas kālija minerālmēsli – tā šodien ir galvenā krava," uzsver bijušais Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs.

Līdz 2006. gadam Baltkrievija izmantoja Ventspils un Rīgas ostu, taču Minskā nolēma, ka ceļš caur Klaipēdu ir ērtāks un lētāks. Klaipēdas osta ātri pārorientējās uz Baltkrievijas kravām un investēja infrastruktūrā: paplašināja krasta līniju, padziļināja kanālus, uzbūvēja termināli. Izveidojās savstarpēji izdevīga sadarbība.

"Paliekot bez Baltkrievijas kravām, Lietuva, neapšaubāmi, cietīs zaudējumus, un tas radīs triecienu ne tikai Klaipēdai. Lietuvas dzelzceļš, pārvadātāji, ekspeditori, kuģu aģenti, remontētāji, kuģu inventāra piegādātāji, autotransporta sektors, terminālu aprīkojuma piegādes būvuzņēmumi – visi saņem ienākumus no Baltkrievijas kravu pārvadājumiem," stāsta Viļņas pilsētas padomes deputāte Romualda Poševecka.

Latvija neiegūs

Savukārt Latvijā līdz pēdējam brīdim plānoja pārvilināt kaut vai daļu Baltkrievijas tranzīta. Vēl nesen Lukašenko gaidīja Rīgā – vizīti plānoja pavasarī, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pārcēla uz septembri. 

Jūlijā Latvijā viesojās Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš sarunās ar vietējām amatpersonām pauda īpašu interesi sadarbības attīstībā ar ES kopumā un atsevišķi ar Latviju – sevišķi transporta nozarē, loģistikā, tranzītā, lauksaimniecībā un augsto tehnoloģiju nozarē.

Oficiālā Rīga vilcinājās ar viennozīmīgu Lukašenko rīcības nosodīšanu arī pēc vēlēšanām. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pat izteicās, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir nevēlamas, jo tas tikai vēl ciešāk sasaistīs Minsku ar Maskavu.

Taču beigās izvairīties no dalības kopējā nosodījumā Latvijai neizdevās. Rinkēvičs paziņoja, ka Lukašenko vizīte uz Rīgu, "ņemot vērā aktuālos notikumus, nav iespējama un ir izslēgta no darba dienas kārtības".

Uzvarēs Krievija

"Pārorientācija neliks sevi ilgi gaidīt, sevišķi Krievijas virzienā, kur muitas procedūras nav nepieciešamas," brīdināja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkēvičs.

Patiešām, tas kompensēs to, ka ceļš caur Krievijas Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala ostām ir par 100-200 kilometriem garāks. Jāsaka, ka pārvadājumi paši par sevi ir mazāka izdevumu daļa: svarīgākas ir ostu, tranzīta, investīciju nodevas, kravu noformēšanas cena, muitas nodevas.

Jāpiebilst, ka jau 2017. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva vienoties ar Minsku par Baltkrievijas naftas produktu, kuri tiek iegūti no Krievijas naftas, transportēšanu caur Krievijas ostām un dzelzceļiem.

Tagad šis plāns var kļūt par realitāti.

48
Tagi:
sankcijas, tranzīts, Baltija, Baltkrievija
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika