Igaunijas un Latvijas robeža, foto no arhīva

"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju

23
(atjaunots 13:46 04.09.2020)
Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pierobežā paliks bez iztikas līdzekļiem, ja tiks atjaunota divu nedēļu pašizolācijas prasība pēc atgriešanās no Lietuvas un Igaunijas, pastāstīja Valkas mērs. Kā varētu atrisināt šo problēmu?

RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Sakarā ar pieaugošo saslimstību ar jauno koronavīrusu Lietuvā un Igaunijā tā saucamais Baltijas burbulis – brīvas pārvietošanās režīms starp Baltijas valstīm – tūlīt plīsīs. Šajā sakarā piektdien, 4. septembrī, pēcpusdienā valdība veiks ārkārtas sēdi, lai izlemtu, vai var rast risinājumu pierobežas iedzīvotājiem un ieviest viņiem atvieglojumus pašizolācijas ievērošanas prasībās, vēsta TV3.

Rīcības plānu gadījumam, ja "Baltijas burbulis" plīsīs jau 4. septembrī, noteiktas slepenības kārtībā gatavo Valsts kanceleja. Neoficiāli izskanējis, ka tiem Latvijas iedzīvotājiem pierobežā, kuri ikdienā dodas uz Lietuvu vai Igauniju, var tikt ieviesti īpaši noteikumi, taču nedz Valsts kanceleja, nedz IeM joprojām nav precizējuši, kā tieši darbosies šī kārtība. Par to pastāstīs tikai ārkārtas sēdes laikā.

Vecumnieku un Skaistkalnes vidusskolās, kuras atrodas pie robežas ar Lietuvu, raizējas, ka, ja piektdien Lietuva iekļūs "dzeltenajā sarakstā", divu nedēļu pašizolācijas prasība tiks noteikta arī skolotājiem, kuri dzīvo Lietuvas pusē, taču katru dienu brauc uz Latviju. Tas skar ne vien pedagogus, bet arī daudzu citu profesiju pārstāvjus.

Pirms liktenīgās Ministru kabineta sēdes Valsts kanceleja sasaukusi darba grupas sapulci.

"Būtu ļoti labi, ja attiecībā uz darbiniekiem, pašvaldībām būtu izvēles brīvība un iespēja uzņemties kādu risku. Izvērtējot situāciju, pašai pieņemt lēmumu par to, vai darbiniekiem un pedagogiem ir jāievēro pašizolācija vai nav. Varētu parakstīt vienošanos ar šiem nozīmīgajiem darbiniekiem, kas dzīvo Lietuvā, kā viņi uzvedas Lietuvas pusē, lai pēc tam varētu droši strādāt Latvijas pusē," paziņoja Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals (ZZS).

Taču Vecumnieku novads piekrīt, lai Valsts robežsardze dežurē Skaistkalnē uz tilta pār Memeli un aptur katru Latvijā iebraucošo automobili.

"Būtu ļoti labi, ja būtu iespēja uz Latvijas robežas aizpildīt formas, lai pēc tam varētu vieglāk sekot līdzi iebraucējiem un vīrusa izplatībai," ierosināja Kovals.

Arī Valkas novadā raizējas par divu nedēļu pašizolācijas ieviešanu pēc atgriešanās no Igaunijas.

"Milzu problēma būs daudziem desmitiem tūkstošu latviešu, kas strādā Igaunijā, bet dzīvo Latvijā. Viņi paliks bez iztikas līdzekļiem. Otrkārt, Valkas/Valgas gadījumā tie ir arī skolēni, kas dzīvo vienā, bet mācās otrā pusē," paskaidroja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").

Viņš uzskata, ka Valkas un Valgas iedzīvotājiem ir jāpiešķir speciāls statuss ar tiesībām neievērot pašizolāciju. Divu pierobežas pilsētu ikdienas savā starpā ir ļoti cieši sasaistītas, tādēļ ievērot tik bargas epidemioloģiskās prasības nav iespējams.

"Apšaubu iespēju vispār šo izkontrolēt, īpaši Valkā un Valgā, kur robežšķērsošanas vietu ir daudz. Faktiski, tad būtu jāatjauno pilna robežkontrole," pārliecināts Krauklis.

Valsts robežsardzē paskaidroja, ka vismaz pagaidām norādījumi gatavoties iespējamai robežu patrulēšanai ar citām Baltijas valstīm nav saņemti.

23
Tagi:
Baltija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Rinkēvičs: Latvijas iedzīvotāji brauc uz ārzemēm ar risku "iesprūst" tur
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

36
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

36
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

0
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

0
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā