Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs, foto no arhīva

Baltkrievijas ĀM: Baltijas valstu viedoklim mūsu acīs ir aizvien mazāka nozīme

43
(atjaunots 13:17 01.09.2020)
Pēc sankciju saraksta publikācijas Baltkrievija bija pārsteigta par Baltijas valstu vēlmi soļot pa apli un kāpt uz grābekļa.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Baltkrievija būs spiesta ieviest atbildes pasākumus pret Baltijas valstīm pēc to lēmuma par sankcijām, informēja Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš tika ziņots, ka Latvija, Igaunija un Lietuva aizliedz iebraukšanu 30 Baltkrievijas pilsoņiem. Aizliegums vērsts pret Aleksandru Lukašenko, iekšlietu un  tieslietu ministriem, ģenerālprokuroru, prezidenta administrācijas dienesta, Centrālās vēlēšanu komisijas un varasiestāžu darbiniekiem.

"Mēs uzmanīgi iepazināmies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem. Lai nu būtu, kā būdams, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklim mūsu acīs ir nozīme. Tomēr, ņemot vērā nesenos sasteigtos soļus, diemžēl nozīme ir aizvien mazāka," atzīmēja Glazs.

Viņš atgādināja, ka Baltkrievijas vēsture apstiprina: jebkādi mēģinājumi ar sankcijām ietekmēt republiku noved tikai pie pretēja efekta.

"Iepriekš mēs informējām, ka Baltkrievija būs spiesta ieviest adekvātus atbildes pasākumus pret tādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks paveikts," teica ĀM pārstāvis.

Glazs pastāstīja, ka Baltkrievija pacietīgi gaidīs, līdz kaimiņvalstu valdībā uzvarēs veselais saprāts, un piezīmēja, ka šis brīdis pienāks ātrāk, nekā varētu domāt.

Viņš piebilda, ka "nav saprotams, kā šis Lietuvas, Latvijas un Igaunijas solis veicinās Baltkrievijas suverenitāti un neatkarību, par ko tik daudz runāts no viņu puses".

"Tomēr tāda uzstājīga vēlēšanās kāpt virsū vienam un tam pašam grābeklim un neprātīgi soļot pa slēgtu logu noteikti rada neliekuļotu vilšanos. Kā zināms, "lielākā muļķība ir darīt vienu un to pašu un cerēt uz citādu rezultātu," teica ĀM oficiālais pārstāvis.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija infomēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju. EP saskaņo sarakstu, kurā plānots iekļaut aptuveni 20 augsti stāvošus ierēdņus. ES plāno piešķirt finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un no varasiestāžu darbinieku darbībām cietušajām personām.

43
Tagi:
sankcijas, Baltija, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Politologs: Baltija velti vicina sankciju vāli – Lukašenko tā nerūp
Sergejs Kondratjevs

Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL

17
(atjaunots 07:53 27.01.2021)
Lietuva apdraud savu energosistēmu un riskē atstāt cilvēkus bez siltuma un enerģijas, taču politiskie lozungi valstī gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas patēriņš aukstā laika apstākļos Lietuvā sasniedzis rekordaugstu rādītāju – lielāko gandrīz 30 gadu laikā, pastāstīja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz elektroenerģijas padeves sistēmas nacionālā operatora Litgrid informāciju – kopējais elektroenerģijas patēriņš Lietuvā 18. janvārī sastādījis 2075 megavatstundas.

Eiropa saskārās ar sen neredzētu salu. Tas radījis krasu elektroenerģijas patēriņu, tātad – arī elektrības cenas pieaugumu, tomēr tas nav pats nopietnākais izaicinājums Lietuvas energosistēmai, atzīmēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Brīvajā tirgū tāds sals noved pie elektroenerģijas cenas būtiskām svārstībām. Lietuva ir apņēmusies atslēgties no energosistēmas BRELL. Tagad rodas iespaids, ka republika itin labi tiek galā uz savas ģenerācijas rēķina un pateicoties padevei no Skandināvijas energosistēmas. Tomēr faktiski jebkādas ārkārtas situācijas apstākļos notiek būtiskas svārstības energosistēmas tehniskajos parametros, līdz pat vispārējai atslēgšanai un patērētāju izslēgšanai. Tas ir sarežģītāks un smagāks izaicinājums, nekā elektroenerģijas cenu svārstības," paskaidroja Kondratjevs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts konstatēja: lai pārvarētu tādu izaicinājumu, Lietuvai jārada pašau savi ģenerācijas avoti, pie tam ne tikai atjaunojamie, bet arī rezerves jaudas – tās pašas gāzes elektrostacijas, kā arī būtiski jānostiprina tīkla infrastruktūra.

"Neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt pirms atslēgšanās no enerģētiskā loka BRELL, bet Lietuvā politiskie lozungi gūst pārsvaru pār ekonomiskajiem apsvērumiem," secināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar postpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā lokā BRELL. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no tās energosistēmas, un ir gatava patstāvīgam darbam.

Кондратьев: морозы показали риски Литвы после отключения от БРЭЛЛ
17
Tagi:
elektroenerģija, BRELL, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Pret ko iemainīja Baltijas vienotību: eksperts novērtēja BelAES izdevīgumu Latvijai
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Rail Baltic

Dodiet, ko solījāt: Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ

39
(atjaunots 16:31 26.01.2021)
Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apsprieda Baltijas valstu prasību garantēt naudas piešķiršanu Rail Baltica projektam, taču neko tā arī nenolēma, raksta Politico.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija kaulējas ar Eiropas Parlamentu par finansējumu piešķiršanu Rail Baltica projektam. Ja Baltijas valstis negūs jūlijā solītos 1,4 miljardus eiro, tās varētu ievilcināt nacionālo ekonomikas atjaunošanas plānu ratifikāciju vīrusa Covid – 19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, kas negatīvi ietekmēs arī citas valstis, raksta Politico.

Bija plānots, ka ES septiņgadu budžetā 2021. -2027. gadam dzelzceļa būvniecības projektam būs pieejami 1,4 miljardi eiro – šādu solījumu devuši ES līderi. Tomēr, lai piešķirtu projektam līdzekļus, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana – tas ir atsevišķs sarunu posms tā saucamās transporta infrastruktūras finansēšanas programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros 28,4 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Parlamentā uzstājas pret to, lai rezervētu budžetā līdzekļus konkrētiem projektiem vai konkrētai valstu grupai. "Mēs nevaram nozīmēt noteikta projekta finansēšanu budžetā. Tā nav normāla prakse," paziņoja Marians Marinesku, EP deputāts no Rumānijas.

Viņš paskaidroja, ka saskaņā ar noteikumiem, līdzekļu sadale programmas "Savienojošā Eiropa" ietvaros notiek konkursa pamatā.

Baltijas valstis uzskata, ka Eiropas Parlaments nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES valstu līderiem, kas paredz 1,4 miljardu eiro piešķiršanu septiņgadu budžetā Rail Baltica projektam. Latvijas un Igaunijas premjeri, kā arī Lietuvas prezidents uzrakstīja vēstuli Portugāles premjerministram Antoniu Koštam (Portugāle pašlaik ir ES padomes prezidentvalsts – red. piez.), kurā lūdz nodrošināt, ka transporta infrastruktūras finansēšanas sarunu gaitā tiks ņemts vērā ES līderu lēmums par 1,4 miljardu eiro piešķiršanu Rail Baltica projuektam. Baltijas politiķi norāda, ka tas ļaus trim valstīm bez problēmām ratificēt tā saucamos nacionālo ekonomiku atjaunošanas plānus.

Iepriekš ziņots, ka visām ES dalībvalstīm jāapstiprina nacionālie plāni, kuri pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijas izskatīšanai, tad Eiropas Padome par katru plānu pieņems galīgo lēmumu. Lai piepildītu ES atjaunošanas fondu, kura kopējais apjoms būs 750 miljardi eiro, Eiropas Komisija plāno aizņemties līdzekļus. Nacionālo plānu apstiprināšanas un kredītu saņemšanas process aizņems vairākus mēnešus, un labākajā gadījumā EK rīcībā nauda nonāks vasarā. Gadījumā, ja Baltijas valstis ievilcinās savu plānu ratifikāciju, tas apturēs projektu, kas paredz palīdzības piešķiršanu Eiropas Savienības valstīm Covid-19 pandēmijas seku apkarošanai.

Tikmēr dažās valstīs jau sākās trešais Covid-19 izplatīšanas vilnis. Un valstīm ir vajadzīga palīdzība, tāpēc Portugāle steidzina dalībvalstu valdības pieņemt nacionālos plānus. Jo ātrāk tie tiks iesniegti izskatīšanai, jo ātrāk ES varēs aizņemties naudu un sadalīt starp dalībvalstīm.

Atgādinām, ka Eiropas Parlaments decembrī apstiprināja ES septiņgadu budžeta plānu 2021. -2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā, kurā paredzēts naudas sadales mehānisms, ievērojot tiesību pārākuma principu.

Šo līdzekļu apjomu 2021. -2027. gadā papildinās vēl 750 miljardi eiro no ES atjaunošanas fonda, kas tiks sadalīti starp Savienības valstīm ekonomikas mērķtiecīgam atbalstam pēc pandēmijas. Naudu šīm fondam plānots aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un atmaksāt līdz 2052. gadam.

Ekonomikas lietu komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka ekonomikas atjaunošanas nacionālo plānu iesniegšanas termiņš sāksies februāra otrajā pusē. Eiropas Komisijai ir nepieciešami divi mēneši to izvērtēšanai un apstiprināšanai, pēc tam mēneša laikā Eiropas Padome pieņems galīgo lēmumu par katru plānu.

39
Tagi:
Rail Baltica, finansēšana, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Veikals

Cilvēkiem ir reālas vajadzības: Latviju aicina atvērt veikalus

0
(atjaunots 10:43 27.01.2021)
Tirdzniecības sfēras pārstāvji aicina valdību atļaut cilvēkiem iegādāties veikalos nepieciešamās preces.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Veikalus valstī ir jāatver, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes lodzeklis Ģirts Rungainis norādīja telekanāla Rīga TV24 programmas "Latvijas labums" ēterā.

Viņš norādīja, ka valstī ieviestie tirdzniecības ierobežojumi vēl ilgi negatīvi ietekmēs ekonomiku.

"Cilvēkiem ir reālas vajadzības. Ir nepieciešams risināt ūdensvada, apkures, elektrības problēmas un tā tālāk. Viņi nedodas uz veikaliem izklaidēties. Ja kādam valsts pārvaldē šķiet, tad viņi alojas. Es nezinu, kas viņiem veic iepirkumus. Ekonomikai nepieciešams atvērt visa spektra veikalus," ", teica LTRK pārstāvis. Viņš piezīmēja: jo lielāks skaits veikalu būs atvērts, jo vairāk būs kvadrātmetru, kuros var atrasties pircēji. Pēc viņa domām, galvenais – nepulcēt pircējus ar nepārdomātām cenu akcijām un atļaut pirkt nepieciešamās preces.

Pēc Rungaiņa domām, nekādu priekšnoteikumu veikalu slēgšanai nav – pasākums tikai rada problēmas iedzīvotājiem un ekonomikai ilgtermiņā perspektīvā.

Sociologs Jānis Hermanis publicēja ētera ierakstu sociālajos tīklos un paziņoja, ka pēc ziemas svētkiem veikalus varētu atvērt.

​​"Pilnīgi pareizi! Ir lietas, kuras plīst, lūst un nolietojas, bet interneta veikali tās piegādā lēni. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad janvārī-februārī veikalos nekad nav tāda drūzma kā decembrī. Dāvanas nopirktas, nauda iztērēta, pērk tikai pašu nepieciešamāko," sociologs uzrakstīja savā lapā Twitter.

Tīmekļa veikali patiešām netiek galā, pastāstīja Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums".

"Tirgotāji cer, ka noteiktā termiņā viņiem pienāks krava, bet tā nepienāk. Otrkārt, pie mums netiek galā jau loģistikas dienesti… Notiek arī citas kļūmes, kuru rezultātā loģistika nestrādā normāli."

Kravu un sūtījumu piegādes uzņēmums "Omniva" atzina, ka piegādātāji netiek galā ar slodzi – pārāk daudz pasūtījumu, notikušas pārāk krasas pāmaiņas, kam neviens nebija gatavs.

Situācija visas industrijas līmenī ir visnotaļ sarežģīta, konstatēja uzņēmuma pārstāve Beāte Krauze-Čebotare. Arī citos uzņēmumos ir liels sūtījumu skaits, kas jāpiegādā laikus, tomēr diemžēl rezultātā daļu sūtījumu mēs varam piegādāt laikus, bet daļa kavējas – dažkārt pat līdz nedēļai. Viņa atgādināja, ka Latvijā notiek tas pats, kas citās valstīs, tikai ārzemēs pieaugums nav tik liels, jo Latvijā ieviesti ierobežojumi. Tie nozīmē, ka lielākā daļa veikalu ir slēgti, un cilvēki pūlas nopirkt tās pašas preces internet. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā būtiski pieauguši pirkumi internetā, tāpēc ir liels skaits vietējo sūtījumu, kas jāpiegādā, viņa paskaidroja.

Preču apgrozījumu caur pakomātiem apgrūtina arī tas, ka cilvēki nesteidz saņemt sūtījumus, tāpēc pārējie nevar saņemt pasūtījumus.

Problēmas ar pirkumiem interneta veikalos rada arī pielaikošana.

Danusēvičs paskaidroja, ka 40% pircēju nevar uzreiz nopirkt tādus apavus kā vēlētos, pie tam daudzi, iespējams, pat 70% nevar atļauties par katru cimdu piegādi maksāt 5 eiro.

Pie tam lielākajai daļai iedzīvotāju vēl joprojām nav pietiekamu iemaņu, lai iepirktos internetā. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionos.

Danusēvičs atklāja: tirgotāji reģionos stāsta, ka 70% pircēju nevar vai neprot norēķināties attālināti un ar to jārēķinās. Viņaprāt, nevar pieņemt likumus, ko varēs izpildīt tikai 10-20% cilvēku.

0
Tagi:
tirdzniecība, ierobežojumi
Pēc temata
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi