Igaunija

Novazāti mīti: rusofobija igauņu identitātes pamats

59
(atjaunots 12:42 31.08.2020)
Igaunijā turpinās diskusija par to, vai vajadzētu nojaukt divus vērā ņemamus padomju laika objektus. Mazliet novēršoties no trokšņainajiem strīdiem, kļūst skaidrs, ka tā ir tikai igauņu sabiedrības hroniskās slimības – rusofobijas kārtējā izpausme.

RĪGA, 31. augusts – Sputnik. Vairāki Igaunijas valdības locekļi, konservatīvi nacionālistiskās partijas EKRE locekļi, ierosināja nojaukt divus, viņuprāt, padomju laika simbolus – memoriālo kompleksu Mārjamē un Gorhollu Tallinā, stāsta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs. 

Patlaban abi objekti ir bēdīgā stāvoklī. Patiešām, varasiestādēm ir jāpieņem lēmums: ieguldīt lielu naudu to atjaunošanā vai demontēt. No politiskā ringa stūriem skan balsis gan par iznīcināšanu, gan pret to. 

Piemēram, Tallinas mērs Mihails Kilvarts paziņoja: tā kā abi objekti atrodas Igaunijas galvaspilsētas teritorijā, galīgo lēmumu pieņems pilsētas vadība, un tā iebilst pret šo laikmeta pieminekļu pazušanu.

Neliela vēsturiska izziņa: memoriāls Mārjamē būvēts piemiņai par Ledus pārgājienu – operāciju Baltijas flotes kuģu glābšanai no vācu un somu bruņotajiem spēkiem un pārvešanai no Helsingforsas (Helsinki) uz Kronštati. Tas tika paveikts 1918. gada februārī – maijā. Gorholla, jeb V.I.Ļeņina Kultūras un sporta pils tika celta 1980. gada vasaras Olimpiādes organizācijas iervatos un ļoti harmoniski iekļāvās Tallinas krasta līnijā, tomēr ēkas "padomiskā" pagātne apliecina tās vainu un neprasa pierādījumus. Ēkas "karmai" par labu nenāk pat apstāklis, ka 1984. gadā ēkas autori izpelnījās PSRS Valsts prēmiju. "Visu vajag nojaukt, lai aizvāktu no mūsu acīm un dzēstu no atmiņas nolādēto padomju pagātni!" kliedz nacionālisti. "Ak tā! Nu, tad nojauksim arī Tallinas lidostu, televīzijas torni, Tallinas universitāti un daudz ko citu!" tikpat skaļi atbilst prātīgāka viedokļa paudēji.

Ja atmetīsim pie malas visu šo trokšņaino stāstu, pat ar neapbruņotu aci kļūs redzams, ka tā ir tikai igauņu sabiedrības hroniskās slimības – rusofobijas kārtējā izpausme. Gandrīz visa igauņu identitāte mūsdienās veidota uz tās pamatiem, un, pēc būtības, pastāv tikai pateicoties tai. Kā implantēts čips, tā pastāv katra labticīga igauņa smadzenēs un zemapziņā kontrolē visus viņa soļus un domas.

Politiskās partijas un kustības nāk pie varas, līdz pat šim laikam izmantojot līdz riebumam novazātos mītus par padomju okupāciju un Krievijas draudiem. Tā liek atteikties no sadarbības, kas varētu nest valstij vērā ņemamas ekonomiskās dividendes un dāvāt labklājību nepavisam ne bagātajiem iedzīvotājiem.

Rusofobija ir pārvērtusi Igauniju par valsti, ko burtiski pārpludinājuši svešzemju karavīri, kuri to uzskata tikai par ērtu laukumu militārai, politiskai un ekonomiskai konfrontācijai ar Krieviju. Un tam nav ne gala, ne malas, un nav vēlēšanās izārstēties no šīs ligas. Patiesībā par to jau liecina viss mūsu stāsts.

59
Tagi:
piemineklis, rusofobija, Igaunija
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Šaripovs: Latvija tuvojas fašismam, ja Rīgā aizliegts runāt dzimtajā valodā
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Igaunijas ārlietu ministrs vēlas izsaukt KF vēstnieku un "pasniegt" viņam vēstures mācību
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

0
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

0
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus