Mārjamē memoriālā kompleksa fragments, foto no arhīva

Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu

32
(atjaunots 10:32 25.08.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme ar lielāko prieku būtu atbrīvojies no memoriālā kompleksa Mārjamē, viņš vienkārši nevēlas aizvainot krievus.

RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Igaunijas valdība ieplānojusi tuvākajā laikā apspriesties par Mārjamē memoriālā kompleksa saglabāšanu Tallinā, vēsta EER.

Aizvadītās nedēļas nogalē apkārtējās vides ministrs Renē Koks (EKRE) iesniedza valdībai memorandu ar lēmumiem, kas saistīti ar Mārjamē memoriālā kompleksa likteni. Memoriāls veltīts Baltijas flotes jūrnieku Ledus pārgājienam no Igaunijas uz Kronštati 1918. gadā.

Memoriālo kompleksu veido eskadras kuģu "Autroil" un "Spartak" jūrnieku brāļu kaps, ko Tallinas līcī sagūstīja angļu interventi un nošāva. Mārjamē viņi apglabāti 1940. gadā, kad Igaunijā tika nodibināta padomju vara.

1975. gadā Mārjamē tika izveidots ceremoniālais laukums. Tajā izvietota skulptūru kompozīcija "Nedziestošā uguns", ko veido divas dolomīta sienā iegravētas plaukstas – PSRS gados starp tām dega Mūžīgā uguns.

Runas par to, ka memoriālais komplekss ir noplucis un nepieciešama nauda tā restaurācijai, ieskanējās jau pirms dažiem gadiem. Toreiz Urmass Reinsalu (bijušais tieslietu ministrs, tagadējais ĀM vadītājs) paziņoja, ka pieminekli varētu nojaukt.

Patlaban teritorija pieder valstij, taču Tallina interesējas par iespēju to nopirkt. Pie tam galvaspilsētas vadība vēlas, lai valsts piešķirtu 3-4 miljonus eiro kompleksa sakārtošanai, bet daži valdības locekļi apšauba, vai nodokļu maksātāju naudu vajadzētu tērēt tamlīdzīgas būves renovācijai.

Pret tamlīdzīgu lēmumu iebilst arī iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

"Es to uzskatu par okupācijas perioda simbolu, tāpat kā Gorholla un citi objekti, tas nes padomju laika moderlnisma atbaidošo zīmogu," teica Helme.

(Gorholla ir kultūras un sporta komplekss Tallinā, būvēts pirms 1980. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm. Patlaban tas ir pamests.)

"Izskatīsim jautājumu pragmatiski, šie objekti ir sagrauti, Gorhollai vajadzīgi desmitiem miljonu, šis komplekss (Mārjamē memoriāls – red.) sabrūk. No praktiskā viedokļa šo objektu sakārtošana nav saprātīga. Būtu prātīgāk tos nojaukt," uzskata ministrs.

Pie tam politiķis norādīja, ka runa nav tikai par naudu. Jāpanāk, lai nebūtu aizskarti tie, kas pārdzīvoja Sibīriju un citas Staļina laiku ciešanas. Tāpat nevajag aizvainot tos, kuri norāda: tur apglabāti Atbrīvošanas karā kritušie un Pirmās Igaunijas Republikas karavīri.

"Arī lai krievi Igaunijā atkal nejustos pazemoti. Līdzsvara punktu nāksies sameklēt. Domāju, strīdi valdībā būs sarežģīti un droši vien dažkārt arī karsti," konstatēja ministrs.
32
Tagi:
piemineklis, PSRS, Igaunija
Pēc temata
Igaunija palīdzēs Ukrainai lēmumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa pārnešanu
Pagors: jaunie latvieši nesaprata, kādēļ 9. maijā cilvēki gāja uz Uzvaras parku
Krievijas vēstniecība nosodīja pieminekļa "mežabrāļiem" atklāšanu Igaunijā
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika