Baltkrievija

Baltijas valstu premjeri apspriež braucienu uz Minsku, lai tiktos ar valdību

19
(atjaunots 11:21 24.08.2020)
Baltkrievijas jautājumā Baltijas valstu vidū visaktīvāko pozīciju ieņem Lietuva – tā ir gatava ieviest individuālas sankcijas pret prezidentu Aleksandru Lukašenko un piedāvā nosūtīt premjerus pārrunām uz Minsku.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Lietuva apspriež ar pārējām Baltijas valstīm iespēju tikties Minskā ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju šajā valstī, paziņoja Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, vēsta LRT. Tikmēr pati Lietuva grasās ieviest sankcijas pret virkni amatpersonu, tostarp aizliegt iebraukt valstī Aleksandram Lukašenko.

"Mēs meklējam veidus, lai starpniecības institūts uzsāk darbu. Un šodien tiek sperti soļi, varbūt, būs kaut kādas ziņas. Iespējams, viens no variantiem – noteikti kontakti ar valdību. Tiek apspriest, vai šie kontakti būs ārlietu ministru līmenī vai premjeru līmenī," paziņoja Skvernelis.

Viņš piebilda, ka tiek veikti mēģinājumi vienoties par tikšanos Minskā.

Iepriekš ETV+ ziņu programma "Aktuālā kamera" paziņoja par vēl drosmīgāku iniciatīvu – iespējamo Baltijas valstu vizīti uz Minsku.

Pirms tam Baltijas valstu un Polijas prezidenti aicināja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko nepielietot spēku attiecībā pret protestētājiem, atbrīvot aizturētos un uzsākt dialogu ar tautu. Turklāt četru valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanā Baltkrievijā. "Izolācija nevienai tautai nav uzskatāms par ceļu pie labklājības un attīstības. Mēs esam gatavi piedāvāt savas starpniecības metodes mierīga risinājuma panākšanai Baltkrievijā un valsts neatkarības un suverenitātes nostiprināšanai," tiek uzsvērts paziņojumā.

Trešdien, 19. augustā notika Eiropas Savienības Padomes ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda situāciju Baltkrievijā. Samita noslēgumā Eiropas Savienības Padomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus, kurus paziņoja Baltkrievijas varasiestādes. Tāpat viņš uzsvēra, ka ES ieviesīs sankcijas pret "ievērojamu skaitu to cilvēku, kas ir atbildīgi par vardarbību republikā un falsifikāciju vēlēšanās". Šajā sarakstā var iekļūt arī pats ievēlētais prezidents Lukašenko.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.

19
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Baltija, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (81)
Pēc temata
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
ES "anulēja" vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un ir gatava "pavadīt mierīgu varas pāreju"
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

30
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

30
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
Lux Express

"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu

30
(atjaunots 17:14 24.09.2020)
Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Pasažieru autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" un kinoteātru operators "Forum Cinemas", ko nesen savā īpašumā pārņēma Igaunijas investīciju kompānija, informēja par darbinieku masveida atlaišanu, stāsta Postimees.ee. Štatu samazināšana attieksies uz darbiniekiem Lietuvā – uzņēmumi par to brīdinājuši Lietuvas Nodarbinātības dienestu.

No septembra sākuma kompānija "Forum Cinemas" – lielākais kinoteātru operators Baltijas valstīs, kinoteātru kompleksu "Coca-Cola Plaza" (Tallina), "Ekraan" (Tartu) un "Centrum" (Vīlande) īpašnieks, kam pieder arī viens kinoteātris Latvijā un pieci — Lietuvā, plāno atlaist 32 darbiniekus filiālē Lietuvā, kur kopumā strādā 136 darbinieki.

Savukārt "Lux Express Lithuania" informēja, ka tiek atlaisti 23 darbinieki – štatā paliks tikai 9 cilvēki. Septembra sākumā, ņemot vērā starptautisko pārvadājumu pieprasījuma lejupslīdi, kompānija bija spiesta uz laiku apturēt autobusu satiksmi vairākos reisos.

"Starptautisko maršrutu pieprasījums strauji kritās no augusta beigām. Ik nedēļu pastāvošais izolācijas ieviešanas risks Lietuvā mazina cilvēku vēlmi ceļot, lai arī jūlijā un augustā situācija jbija pietiekami daudzsološa," toreiz pastāstīja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels.

Iepriekš vēstīts arī par masveida kadru samazināšanu koncernā "Tallink Grupp". Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka personālu plānots samazināt gan Igaunijā, gan Latvijā. Restrukturizācijā tiks iesaistīti 2500 darbinieki visas valstīs.

Zināms, ka patlaban lielākā daļa Somijas koncerna meitasuzņēmuma "Tallink Silja OY" darbinieku atrodas atvaļinājumā uz sava rēķina un, domājams, ņemot vērā pašreizējo situāciju, paliks tādā stāvoklī.

30
Tagi:
krīze, bezdarbs, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: trešā daļa bezdarbnieku ASV nevarēs atgriezties darbā pēc pandēmijas
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Celtniecībā izveidojusies dramatiska situācija: Latvijai trūkst strādnieku
"Atstājiet ostā": trīsgadīgu bērnu nelaiž uz prāmja braucienam uz Zviedriju

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO