Sauļus Skvernelis

Lietuvas premjerministrs tikās ar Tihanovsku

20
(atjaunots 17:34 20.08.2020)
Lietuva kopā ar partneriem Polijā un Baltijas valstīs dara visu iespējamo, lai sarīkotu Baltkrievijā brīvas un taisnīgas vēlēšanas, paziņoja Skvernelis.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis tikās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Tihanovska nodevusi koronavīrusa testus un tuvākajā laikā varēs bez ierobežojumiem piedalīties publiskajā politiskajā dzīvē.

"Esmu iedrošinājis Svetlanu, ka valdība kopā ar partneriem Polijā, Latvijā un Igaunijā dara un darīs visu iespējamo, lai panāktu mērķi – brīvas un taisnīgas vēlēšanas Baltkrievijā, un lai viņas bērni varētu pēc iespējas drīzāk apskaut savu tēvu brīvībā," pateica Skvernelis savā Facebook lapā.

Skvernelis paziņoja, ka Lietuva vienmēr ir atbalstījusi Baltkrievijas tautu, kura "tiecas pēc brīvības un demokrātijas". Viņš atzīmēja, ka pašlaik kaimiņvalstī vērojama nācijas atmošanās, un tajā Viļņa to atbalsta.

Premjers piebilda, ka "ceļš pie brīvas sabiedrības būs neviegls un prasīs lielu izturību", un pauda cerību, ka baltkrieviem tās pietiks.

Vēlēšanas Baltkrievijā notika 9. augustā. Saskaņā ar CVK galīgajiem datiem, tajās uzvarēja esošais prezidents Lukašenko ar rezultātu 80,1% balsu. Otro vietu ar 10,12% ieguva Svetlana Tihanovska, kura dienā pēc vēlēšanām aizbrauca uz Lietuvu, kur jau atradās viņas bērni.

Lietuvas ĀM sagatavoja sankciju sarakstu, kurā tika iekļauti 32 Baltkrievijas ierēdņi, ieskaitot pašu Aleksandru Lukašenko. 23. augustā valstī notiks Baltkrievijas opozīcijas atbalsta akcija "Baltijas ceļš".

Tikmēr Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija neieviesīs savas sankcijas pret Baltkrieviju, taču pievienosies Eiropas sankcijām.

20
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (81)
Pēc temata
Baltijas valstu premjerministri aicina organizēt jaunas prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija nevar atzīt Tihanovskas uzvaru vēlēšanās Baltkrievijā
ES "anulēja" vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un ir gatava "pavadīt mierīgu varas pāreju"
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

36
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

36
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Baltkrievija

Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

0
(atjaunots 15:56 23.09.2020)
Prese nebija informēta par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonijas dienu un laiku.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aleksandrs Lukašenko stājies Baltkrievijas prezidenta postenī, informēja Sputnik Baltkrievijaь.

Inaugurācijas diena un laiks tika turēti slepenībā. Augstie viesi tika ielūgti ierasties Neatkarības pilī – Baltkrievijas prezidenta rezidencē – pēdējā brīdī. Centrālā vēlēšanu komisija pat pusstundu pirms svinīgās ceremonijas atteicās apstiprināt, ka CVK vadītāja Lidija Jermošina piedalās prezidenta inaugurācijā.

Ceremonijā piedalījās parlamenta deputāti, ierēdņi, kā arī valsts mediju pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Lukašenko nodeva zvērestu baltkrievu valodā. Viņš zvērēja "uzticīgi kalpot Baltkrievijas Republikas tautai, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Baltkrievijas Republikas Konstitūciju, svēti un godprātīgi pildīt uzliktos pienākumus".

Pēc tam valsts vadītājs parakstīja aktu par zvēresta nodošanu, un CVK vadītāja Lidija Jermošina pasniedza viņam Baltkrievijas Republikas prezidenta apliecību.

Valsts vadītājs paziņoja, ka ir lepns par baltkrieviem, kuri pārvarējuši pārbaudījumu par uzticību saviem uzskatiem.

"Diena, kad prezidents stājas amatā – tā ir visu mūsu uzvaras diena, pārliecinošas un liktenīgas. Mēs ne tikai ievēlējām valsts prezidentu, mēs aizsargājām savas vērtības, savu mierīgo dzīvi, suverenitāti un neatkarību. Un šajā ziņā mums vēl daudz darba ir priekšā," Lukašenko brīdināja.

Viņš konstatēja, ka šis gads ieies valsts vēsturē kā ļoti emocionāls gads, jo valstiskumam mests izaicinājums uz suverēnu valstu iznīcināšanas tehnoloģijas bāzes.

"Taču mēs esam vieni no retajiem, iespējams, pat vienīgie, kur krāsainā revolūcija nenotika. Un tā ir baltkrievu izvēle, kuri nekādā gadījumā nevēlas zaudēt valsti," viņš uzskata.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, notikumi valstī parādīja, ka lielākā daļa baltkrievu mīl savu valsti un vēlas dzīvot mierā.

"Neskatoties uz velnišķīgi izmalcinātajiem pamudinājumiem no ārienes, saglabājām savstarpēju cieņu," uzsvēra prezidents.

Opozīcijas Koordinācijas padome paziņoja, ka pieprasa jaunas vēlēšanas un atbalsta beztermiņa nepakļaušanās akciju. Pie Neatkarības pils notikusi kārtējā protesta akcija.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. 

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājusi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

0
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Krievijas iedzīvotāji pauda viedokli par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanos