Mežabrāļi, foto no arhīva

Igaunijā uzstādīts piemineklis "mežabrāļiem"

25
(atjaunots 10:40 17.08.2020)
Daudzi Sāremā salā uzskata Elmāru Ilmu nevis par brīvības cīnītāju, bet gan par noziedznieku. Toties Igaunijas parlamenta spīkers ir pārliecināts, ka "mežabrālis" ir varonis.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Lūlupes ciemā Sāremā salā atklāts piemineklis vienam no vislabāk pazīstamajiem valsts "mežabrāļiem" un viņa komandai, vēsta EER.

Piemineklī iegravēts vienības "lidojošā nāve" komandiera Elmāra Ilpas vārds, kā arī Redezes Tomsones (vienīgā sieviete vienībā) un Fēliksa Vahtera Aleksandra Tūlinga vārdi – viņi gāja bojā kopā ar Ilpu vienības likvidācijas operācijā 1950. gadā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Henn Põlluaas (@hennpolluaas)

Pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pīluāss (EKRE), kurš nodēvēja "mežabrāļus" par brīvības cīnītājiem.

"Mežabrāļi un vēlākie disidenti, visa šī tēma, viņu cīņa, mērķi un idejas ir izskatīti pārāk maz, ar zināmu kauna intonāciju. Viņi ir mūsu varoņi. Viņi cīnījās par Igaunijas neatkarību, par mūsu tautu, un mums viņiem jāpateicas un, neapšaubāmi, droši par to jārunā," teica Pīluāss.

Portāla dati liecina, ka Sāremā iedzīvotāju domas par Ilpu dalās. Daudzi uzskata viņu par noziedznieku, uz kura rokām ir vietējo iedzīvotāju asinis.

"Mežabrāļiem" veltītā pieminekļa uzstādīšana Igaunijā rada plaisu sabiedrībā un pazemo veterānus, norādīja Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes loceklis Aleksandrs Brods, vēsta RIA Novosti.

"Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas vadība turpina sistemātisku politiku nacistu atbalstītāju un sekotāju glorifikācijai... Slavinot "mežabrāļus", Igaunijas vadība rada plaisu mūsdienu sabiedrībā, izkropļojot vēsturi, turpinot iesīkstējušas rusofobijas kuru, pazemojot vēl dzīvos Lielā Tēvijas kara veterānus," viņš uzsvēra.

Brods atzīmēja, ka Baltijas valstu valdības "mežabrāļu" darbību traktē vienpusīgi, dēvējot viņus par tautas varoņiem, cīnītājiem pret "padomju okupāciju".

"Pie tam tiek noklusēts, ka šīs, pēc būtības, bandītiskās vienības, pēc kara slepkavoja mierīgos iedzīvotājus, arī bērnus, uzbruka ciemiem. Starp "mežabrāļiem" bija arī tādi, kas sevi aptraipīja ar sadarbību ar nacistiem, tostarp nežēlīgi slepkavojot ebrejus," uzsvēra Brods.

Pēc viņa domām, tamlīdzīga atmosfēra spēj radīt tikai "radikālu nacionālistu paaudzi", kas naidīgi noskaņoti pret Krieviju un tās iedzīvotājiem.

"Tādi apstākļi pieprasa no mūsu valsts, tās pilsoniskajiem aktīvistiem pastiprināt Baltijas valstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu," konstatēja Cilvēktiesību padomes loceklis.

Par "mežabrāļiem" tika dēvētas nacionālistiskās grupas, kas cīnījās pret padomju varu 40.-50. gados Baltijas valstu teritorijā un atbalstīja to valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Pārsvarā "mežabrāļi" aizgāja partizānos pēc Igaunijas atbrīvošanas no fašistiem 1944. gadā cerībā izvairīties no soda par vācu okupācijas laikā pastrādātajiem noziegumiem: viņi piedalījās civiliedzīvotāju, arī ebreju masu slepkavībās. "Mežabrāļi" organizēja vienības cīņai pret komunistiem un terorizēja padomju dzīve lojālos mierīgos iedzīvotājus.

"Mežabrāļu" kopskaits Igaunijā pēckara gados sasniedza 30 tūkstošus. Kustība saruka 1953, gadā, tomēr pēdējais "mežabrālis" Augusts Sabe tika likvidēts sadursmē ar VDK darbiniekiem tikai 1978. gada septembrī.

25
Tagi:
piemineklis, Mežabrāļi, Igaunija
Pēc temata
Lietuvas pilsētas mērs atteicies novākt pieminekli "mežabrālim"
KF vēstniecība novērtējusi Levita piedāvājumu atzīmēt "mežabrāļu" dienu
Lietuvas "mežabrāļi" saņems Brīvības prēmiju
Lietuvā saņemtas sūdzības par telekanālu "Rossija 24" mežabrāļu jautājumā
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

11
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

11
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu