Svetlana Tihanovska

Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm

31
(atjaunots 19:17 12.08.2020)
Lietuvas ĀM vadītājs pastāstīja plašāk par to, kā Baltkrievijas opozicionāre Svetlana Tihanovska izrādījās Lietuvā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents un ārlietu ministrs parunājās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Tihanovska ieradās Lietuvā otrdienas naktī. Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja publicēja Telegram kanālā kadrus, kā viņa automobilis šķērso robežu robežkontroles punktā "Katlouka – Lavovišķi".

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs paziņoja, ka Baltkrievijas neierobežoja viņas izbraukšanu, bet gan, tieši pretēji, palīdzēja. Republikā viņa iebrauca pēc vīzu režīma, tur viņai un viņa bērniem sniedza nepublisku drošu patvērumu.

Otrdien tika publicēta Tihanovskas uzruna, kurā viņa izskaidroja savu aizbraukšanu no republikas. Pēc viņas sacītā, viņa pieņēma lēmumu "absolūti patstāvīgi", to nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki, nedz priekšvēlēšanu komanda.

Šobrīd Tihanovska, kā jau pienākas, atrodas divu nedēļu pašizolācijā, kas netraucēja viņai aprunāties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Lietuvas ĀM vadītāju.

Telefonsarunā prezidents painteresējās par viņas pašsajūtu un tuvākajiem nākotnes plāniem, kā arī apsolīja viņai un viņas ģimenes locekļiem politisko patvērumu. Iepriekš Lietuvas līderis uzrakstīja savā Facebook lapā, ka oficiālā Viļņa vienmēr piešķirs patvērumu spēkiem, "kuri ir noskaņoti uz brīvības un demokrātijas celšanu".

Arī Linkēvičs aprunājās ar Tihanovsku, par ko pastāstīja savā Twitter mikroblogā.

​"Aprunājos ar Svetlanu Tihanovsku. Viņa ir možā noskaņojumā. Viņa izteiksies tuvākajā nākotnē," uzrakstīja viņš.

Tāpat sarunā ar žurnālistiem viņš pastāstīja plašāk par to, kā baltkrievu opozicionāre izrādījās Lietuvā. Pēc ministra sacītā, viņš centās sazināties ar viņu, kad viņa vēl atradās Baltkrievijā, taču tas nebija izdevies.

Pēc viņa sacītā, pirmdien Tihanovska apmeklēja Centrālo vēlēšanu komiteju (CVK), un atstāja sūdzību sakarā ar balstu saskaitīšanu kopā ar savu advokātu. Pēc tam advokāts izgāja ārā, bet viņa palika un "tika aizturēta CVK uz septiņām stundām".

"Un pēc tam, es tā saprotu, viņai nebija īpaši daudz izvēles. Tomēr bija kaut kāda saruna ar varas pārstāvjiem, tostarp kaut kāds spiediens. Un viņai vienkārši nebija citas izvēles, kā vien pamest valsti. Cita izvēle nebija pieņemama," atzīmēja ministrs.

Tāpat intervijā ministrs neizslēdza, ka ES var ieviest sankcijas pret Baltkrieviju. Pēc viņa sacītā, valstī notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, Lietuvā netiek uztvertas kā leģitīmas, jo tajās gandrīz nebija ārvalstu novērotāju, nebija iespēju presei, savukārt Internets vienkārši nestrādāja.

Pēc Linkēviča sacītā, Lietuva negrasās sūtīt apsveikumu ievēlētajam prezidentam Aleksandram Lukašenko.

"Vispār jau, nav ar ko apsveikt pēc būtības," sacīja Linkēvičs.

Vakar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji savstarpējā paziņojumā aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%. Vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinās jau vairākas dienas vakaros. Protestētāji būvē barikādes, kārtības sargi izdzenā viņu ar speclīdzekļu palīdzību.

31
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (81)
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

36
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

36
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka