F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

35
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

35
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

9
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

9
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

30
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

30
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ

Lidaparātu degvielas uzpildi gaisā demonstrē Krievijas spēcīgākās kara lidmašīnas

0
(atjaunots 12:39 27.11.2020)
Lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam degvielas uzpilde notika gan dienā, gan naktī, vairāk nekā 600 km/h ātrumā.

Tālās aviācijas lidmašīnu Tu-160 un Il-78 ekipāžas devās ilgstošos lidojumus ar degvielas uzpildi gaidā. Video ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Resors pastāstīja, ka lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam – spēcīga sānvēja apstākļos.

Stratēģisko raķešnesēju Tu-160 lidotāji uzpildīja degvielu no gaisa tankkuģiem Il-78 vairāk nekā 5 km augstumā.

Atzīmēts, ka degvielas uzpilde notika dienas un nakts laikā aptuveni 600 km/h ātrumā. Pie tam attālums starp lidmašīnām nepārsniedza 30 metrus.

Lidojumos piedalījās līdz desmit tālās aviācijas lidmašīnas.

Degvielas izpilde ir viens no sarežģītākajiem pilotu apmācības elementiem. Pie tam tas ir obligāti nepieciešams tālās aviācijas lidmašīnām, kas pavada gaisā ilgas stundas.

Degvielas uzpilde dod iespēju lidmašīnām strādāt pēc iespējas tālāk no bāzes vietām un palielina to cīņas darbības rādiusu.

Tu-160, iedēvēts par "Balto gulbi", ir lielākā un spēcīgākā kara aviācijas virsskaņas lidmašīna vēsturē, smagākā kara lidmašīna pasaulē, kā arī ātrākais bruņotajos spēkos iekļautais bumbvedējs.

0
Pēc temata
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko