Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

79
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

79
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

13
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

13
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam

Igaunijas izlūkdienests meklē krievvalodīgus darbiniekus ar sludinājumu palīdzību medijos

29
(atjaunots 09:11 03.12.2020)
Sludinājumos norādīts, ka izlūkošanas informācijas analītiķim ir jābūt labi izglītotam, apveltītam ar plašu intelektuālo redzesloku un analītisko domāšanu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Igaunijas Ārējās izlūkošanas departaments uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu, kuri pārvalda krievu un angļu valodu, ar sludinājumu starpniecību medijos, vēsta RIA Novosti.

Informācija par izlūkošanas operāciju speciālistu un izlūkošanas informācijas analītiķa vakancēm trešdien parādījās avīzes Eesti Ekspress sludinājumu sadaļā.

"Departaments meklē darbam speciālistu izlūkošanas operācijās – labi izglītotu cilvēku ar labām komunikācijas spējām, kurš saprot, ka dzīve iziet arī ārpus biroja rāmjiem un ierastā darba laika. Gaidām, ka viņš gūs prieku no ceļojumiem un ātri pielāgosies jaunām kultūras telpām un situācijām," citē sludinājumu RIA Novosti.

Arī izlūkošanas informācijas analītiķim ir jābūt labi izglītotam, apveltītam ar plašu intelektuālo redzesloku un analītisko domāšanu, jāprot apstrādāt lielu datu apjomu, apvienot tos un radoši prezentēt saprotamā un lakoniskā formā.

Sludinājumā norādīts, ka kandidātiem ir jābūt Igaunijas pilsoņiem un labi jāpārvalda krievu un angļu valodas. Par nepieciešamību zināt igauņu valodu departaments neziņo. Beidzamais darba pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 13. decembris. Sludinājumā netiek norādīts atalgojuma apmērs.

Ārējās izlūkošanas departaments ietilpst Aizsardzības ministrijas struktūrā. Tas nodrošina nacionālās drošības un valsts konstitucionālās kārtības aizsardzību, veicot šim nolūkam nepieciešamās informācijas vākšanu un apstrādi, īsteno pretizlūkošanas darbības un aizsargā valsts noslēpumu.

Tāpat minētais departaments nodrošina drošus sakarus slepenos valsts tīklos un veic ārējo pretizlūkošanu, lai pasargātu Igaunijas diplomātus un militārpersonas, kuras dienē ārvalstu operācijās. Turklāt departamenta darbinieki aizsargā Igaunijai nodoto slepeno ārējo informāciju, izpildot pilnvarotā valsts pārstāvja uzdevumus drošības jomā.

29
Tagi:
izlūkdienesti, krievvalodīgie, Igaunija
Pēc temata
Čehu izlūkdienests brīdinājis par trešā pasaules kara draudiem
Mediji apraksta ASV izlūkdienesta galvenās kļūdas Karabahā
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā