Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

80
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

80
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

5
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

5
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības
Kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs, foto no arhīva

Tas vairs nav lietuviešu zēns: slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

28
(atjaunots 23:16 16.05.2021)
Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.

Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.

Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.

Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.

"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."

Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.

"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.

Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.

"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.

Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.

"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.

Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.

Noslēgumā viņš teica:

"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."

Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.

Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.

"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.

Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.

28
Tagi:
sportisti, Lietuva, Šveice
Pēc temata
"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Dainis Dukurs: Aleksandrs Zubkovs ož pēc dopinga