Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

29
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

29
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Putins apsveica Kaljulaidu

128
(atjaunots 07:26 24.02.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida saņēma apsveikumu no Krievijas līdera Vladimira Putina. Kas tas ir par apsveikumu?

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Igaunija 24. februārī svin Neatkarības dienu. Pirms 102 gadiem Tallinā tika publicēts manifests, kas pasludināja, ka nodibināta neatkarīga, demokrātiska Igaunijas Republika.

Par godu šim datumam citu valstu līderi sūta apsveikumus Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai. Krievija ir viena no valstīm, kas apsveica Igauniju neatkarības dienā, vēsta Rus.err.ee.

Rakstveida apsveikumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina Valsts kancelejā saņēmuši 18. februārī. Zināms arī tā saturs.

"Godājamā prezidentes kundze, apsveicu Jūs valsts nacionālajos svētkos - Neatkarības dienā. Novēlu jums un visiem Igaunijas iedzīvotājiem laimi, labklājību un panākumus," teikts apsveikumā.

Tāpat tiek noradīts, ka Igauniju jau paspēja apsveikt Romas pāvests Francisks, Beļģijas karalis Filips, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Burkina Faso prezidents Roks Marks Kristiāns Kaborē, Korejas Republikas prezidents Muns Džeins, Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, Ēģiptes prezidents Abduls Fatahs al-Sisi, Dienvidāfrikas Republikas prezidents Sirils Ramafoss, Tunisijas Republikas prezidents Sīrils Ramaposa, Tunisijas prezidents Kaiss Saids, Gabonas līderis Alī Bongo Ondimba, Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs un Sanmarīno valdība.

128
Tagi:
Vladimirs Putins, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Igauņu ministre norājusi ES diplomātijas vadītāju par vizīti Maskavā
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltijas "tīģerēni" uzbrūk Borelam Krievijas dēļ
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva

Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju

93
(atjaunots 00:47 22.02.2021)
Lietuvas transporta un sakaru ministrs sūdzas par to, ka Baltkrievijas naftas produktu terminālī Klaipēdā nav un nebūs. Viņš pārmet Minskai lēmumu politizēšanu.

RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Maris Skuodis paziņoja, ka Baltkrievija neņemot vērā ekonomiskos faktorus, lemjot novirzīt savu naftas produktu tranzītu no Klaipēdas uz ostām Krievijā. Pie tam iepriekš Maskava uzsvēra, ka baltkrievu piegādātāji saņēmuši zemākas cenu piedāvājumu kravu pārkraušanai, nekā piedāvā Baltijas ostas.

Krievija un Baltkrievija parakstījušas starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Dokuments paredz, ka līdz 2023. gada beigām Baltkrievijas uzņēmumi pārkraus vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu caur Krievijas ostām Baltijas jūrā. Līdz ostu termināļiem naftas produkti tiks nogādāti pa dzelzceļu.

"Nākas nožēlot to, ka Baltkrievijas darbību pamatā ir politiski, nevis ekonomiski argumenti," lietuviešu politiķa teikto citēja Sputnik Lietuva.

Ministrs informēja, ka "uz februāri un tālāko periodu" nav pasūtījumu Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanai caur uzņēmuma "Klaipedos nafta" termināli. Domājams, šogad Baltkrievijas kravu nebūs, piebilda ministrs.

Cenu paritāte ar Baltijas valstīm

Krievijas transporta ministrs Vitālijs Saveļjevs, kurš parakstīja dokumentu no KF puses, uzsvēra, ka noslēgto vienošanos atzinīgi novērtē abas puses, jo Krievija nodrošinājusi Baltkrievijas kompānijām tādus pašus noteikumus, kā piedāvāja Baltija.

"Cena baltkrievu piegādātājiem ir zemāka, nekā izmaksāja pārkraušana caur Baltijas ostām. Un visi mūsu stividori un treideri, dalībnieki no Krievijas dzelzceļa, mēs visi piedāvājām būtiskas atlaides atbilstoši apjomiem, ko piedāvāja Baltkrievija. Šī vienošanās apmierina abas puses," paskaidroja Saveļjevs.

"Absolūta cenu paritāte ar Baltijas ostām, kas, neapšaubāmi, ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm šo projektu īstenošanā," piebilda Baltkrievijas transporta un sakaru ministrs Aleksejs Avramenko.

Domājams, ka pirmās baltkrievu kravas caur Krievijas ostām Baltijā tiks pārkrautas jau martā. Līgums noslēgts līdz 2023. gada beigām ar automātiskas prolongācijas iespēju. Patlaban līgums attiecas uz Baltkrievijas mazutu, benzīnu un naftas produktu eļļām. Saveļjevs atklāja, ka abas valstis strādā pie eksportējamo preču saraksta paplašināšanas un iekļaut tajā kālija minerālmēslus, kokmateriālus un mašīnbūves produkciju.

93
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Krievija un Baltkrievija saskaņojusi naftas produktu pārkraušanas apjomu Krievijas ostās
Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Baltkrievija apturējusi naftas produktu pārkraušanu Klaipēdā

Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.

Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.

Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.

"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.

0