Суп с морепродуктами

Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis

40
(atjaunots 16:17 03.08.2020)
Igaunija atklāta vēl viena bīstama invāzijas suga – Ķīnas cimdiņkrabis, kurš noēd zivis un bojā dambjus.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Viena no invazīvākajām krabju sugām pasaulē tika noķerta Sitkes upē Igaunijā, vēsta portāls "Infosila".

Portāla publicētajā fotogrāfijā ir redzams Ķīnas cimdiņkrabis, kurš ir starp simts pasaulē invazīvākajām sugām.

Portāls brīdina, ka krabis barojas ar mīdijām, kuras attīra ūdeni no liekām uzturvielām un tādējādi padara to caurspīdīgāku. Tāpat tas noēd daudzu zivju ikrus, tostarp lašu, rada barošanās konkurenci zivīm. Turklāt tas būvē pietiekami dziļas alas, un tā kolonijas var apdraudēt gan dabiskos salu krastus, gan hidrotehniskās iekārtas.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от The Daily Kraken (@the_daily_kraken)

Ķīnas cimdiņkrabis ir vēžu mēra pārnēsātājs un cilvēkam bīstamā parazīta – plaušu trematodes – pārnēsātājs. Līdz ar to nav ieteicams lietot uzturā savvaļā noķertos krabjus. Taču arī atpakaļ ūdenī viņus nevajadzētu atlaist.

Šī krabja dzīvotspējas pat ļoti piesārņotā ūdenī un pārvietošanās spējas pa straumi simtiem kilometru attālumā novedusi pie tā, ka suga izplatījusies pa visu pasauli. Eiropā tiem nav dabisko ienaidnieku, viņi konkurē par barību ar vietējām sugām, noposta upju ekosistēmas, noēdot visu, ko atrod dzelmē, iznīcina zvejas tīklus un pat spēj sabojāt dambjus.

Pirmo reizi cimdiņkrabji tika manīti Vācijā 1912. gadā. Tagad tas skaitās vienīgais Vācijas saldūdens krabis un ir nodarījis valstij aptuveni 80 miljonus eiro lielus zaudējumus, bojājot dambjus, caurules un krastmalas. Baltijas jūras reģionā tas, visticamāk, iekļuvis no Ziemeļjūras un tajā ieplūstošajām upēm.

Pēdējā laikā šie krabji trāpās arī Latvijas zvejniekiem. Eksperti uzskata, ka 20 gadu laikā krabis ir pielāgojies arī Baltijas jūras ūdeņiem, jo tā nav īpaši sāļa un drīzumā kļūs siltāka.

40
Tagi:
Igaunija, dabas aizsardzība
Pēc temata
Reiz Brigē: Ķīnas krabji ieņēmuši kanālus Beļģijā
The Local: amerikāņu vēži terorizē Berlīni
Kā šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži
Mūsu zvejnieki tos izvārījuši zupā: uz Latviju virzās bīstamie Ķīnas krabji
Bayonet Strike, militārās mācības

ASV izsēdināja desantu Igaunijā pēdējo 25 gadu laikā lielāko mācību ietvaros

10
(atjaunots 10:16 09.05.2021)
Vairāk nekā 700 amerikāņu karavīri desantējās aerodromā Jarvas pagastā. Turpat tika nomesta kara tehnika un ekipējums.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Sestdien ASV armijas karavīri izsēdināja Igaunijā lielu desantu mācību "Swift Response" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba preses dienestu.

"Vairāk nekā 700 karavīri no ASV Gaisa desanta spēku 82. divīzijas desantējās Nurmsi apdzīvotās vietas aerodromā Jarvas pagastā. Tāpat tika nomesta militārā tehnika un ekipējums," teikts paziņojumā.

Igaunijas karavīri atzīmēja, ka lielākā daļa desantnieku nogādāti Igaunijā ar transporta lidmašīnām tieši no ASV. Desants tika izmests naktī reālajiem maksimāli pietuvinātos taktiskajos apstākļos. Desantēšanos novēroja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

8. maijā amerikāņu desantnieki helikopteros devās uz Centrālo poligonu.

Mācības apmeklēja ASV armijas Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Kristoferks M. Kavoli, 8. gaisa desanta korpusa komandieris ģenerālleitnants Maikls E. Kurilla un 82. gaisa desanta divīzijas komandieris ģenerālmajors Kristofers Donahjū.

5. maijā Igaunijā sākās mācības "Swift Response" – ASV mācību Eiropā "Defender Europe" elementu. Jāpiebilst, ka šīs ASV mācības ir lielākās 25 gadu laikā. Manevri notiks 16 Eiropas valstīs, tajos piedalīsies 28 tūkstoši karavīru.

Mācībās "Swift Response" tiek izspēlēta Eiropas aizsardzība krīzes situācijā. Manevros piedalās aptuveni 2500 Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, ASV un Lielbritānijas kareivji, vairāk nekā 20 lidmašīnas un 25 helikopteri. Mācības noslēgsies 14. maijā.

10
Tagi:
militārās mācības, Igaunija, ASV
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
ASV armijas specoperācija "Defender Europe 2021" negarantē drošību Eiropai
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

37
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

37
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām

"Policija lika mums aiziet": Rīgā mēģināja pārtraukt akciju "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 15:07 09.05.2021)
Akcija "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa notika klātienē inidividuālo piketu formātā. Organizatore pastāstīja par problēmām ar policiju.

Rīga, 9. maijs — Sputnik. Jūrmalas pašvaldības deputāte, juriste Elizabete Krivcova līdz pēdējam brīdim turēja noslēpumā plānus organizēt akciju "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.

No rīta Krivcova kopā ar akcijas līdzorganizatori Latvijā Margaritu Dragili mēģināja uzstādīt pie memoriāla divus lielus plakātus ar Lietā Tēvijas kara varoņu fotogrāfijām un divus bannerus. Taču policisti momentā palūdza bannerus novākt un norādīja, ka akcija principā esot nelikumīga.

Tomēr policijai nebija pamata pavisam aizliegt akciju individuālo piketu formātā. Nianses Sputnik Latvija atklāja pati Krivcova.

"Akcija notiek individuālā piketa formātā. Mums ir lieli plakāti. Policija vispirms lūdza mūs aiziet, taču mēs teicām, ka neviens likums neliek saskaņot individuālos piketus. Nav aizliegts organizēt iepriekš publiski neizziņotu piketu. Tomēr policisti gribēja sastādīt protokolu. Es uzsvēru, ka tas ir nelikumīgi, ka mums ir tiesības te būt, pie pieminekļa, un parādīju atbilstošos likumus, kuri man ir līdzi. Galu galā policisti piekrita, tikai lūdza pārnest plakātus uz vietu, kur vieglāk nodrošināt kārtību. Tam savukārt piekritām mēs," situāciju skaidroja Krivcova.

Galu galā policisti paši palīdzēja pārnest plakātus, lai novietotu tos citā vietā.

Deputāte atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ gājienā "Nemirstīgais pulks", pat ja tas tiktu atļauts, varētu piedalīties desmit cilvēki, kā, piemēram, Jūrmalā. Pēc Krivcovas domām, desmit cilvēki – tas nav gājiens. Tāpēc organizatori Rīgā izraudzījās citādu akcijas formātu.

"Mēs gribējām, lai katrs individuāli atnāktu un gūtu to svētku sajūtu, izjustu savu līdzdalību svētkos. Mūsu uzdevums šogad bija atrast citas "Nemirstīgā pulka" formas," uzsvēra akcijas organizatore.

0
Tagi:
Elizabete Krivcova, policija, Nemirstīgais pulks, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, kā krievi Latvijā svin 9. maiju